Foto: Saksijas kūrfirsta dārgumi, kas šonedēļ tika nolaupīti Drēzdenē  (23)

Domājams, ka zagļu guvums kopumā ir aptuveni 100 priekšmetu.

Šobrīd muzeja speciālistu lielākās bažas ir, ka dārgumi būs zuduši uz mūžīgiem laikiem, jo vēsturiskās vērtības un unikalitātes dēļ tos nav iespējams pārdot, tāpēc tie varētu tikt izjaukti atsevišķās sastāvdaļās.

Kā ziņots, nozagtās dārglietas bija daļa no 18. gadsimta pirmajā pusē veidotas kolekcijas – to 1723. gadā aizsāka Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais. "

"Mēs runājam par nenovērtējamām mākslas un kultūras vēstures relikvijām, tāpēc nevaram nosaukt to īsto cenu," medijiem sacīja Drēzdenes valsts muzeju vadītāja Mariona Akermana, uzsverot, ka doma par dārglietu izjaukšanu ir šausminoša.

Šobrīd Vācijas policija un muzejs ir publicējuši nozagto dārglietu fotogrāfijas. Tajās redzams, ka garnadži no muzeja nolaupījuši, piemēram, Polijas Baltā ērgļa ordeņus. Šo ordeni 1705. gadā nodibināja Augusts II Stiprais, kurš tobrīd bija arī ievēlēts Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs.

Tāpat pie laupītājiem nonākušas briljantiem rotātas matu sprādzes, piespraudes un uzpleču rotājumi, kaklarota no 177 pērlēm, kā arī ar briljantiem inkrustēts zobens. Lai gan dārglietu vērtību muzeja pārstāvji atsakās nosaukts, Vācijas mediji lēš, ka zagļu guvums varētu būt aptuveni vienu miljardu eiro vērts. "

Kā iepriekš vēstījušas Vācijas varasiestādes, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla vitrīnu, kurā atradās trīs baroka dārglietu komplekti.

Kopumā muzejā ir aplūkojami ap 3000 dārglietu un citu vērtīgu priekšmetu no zelta, sudraba, ziloņkaula un pērlēm. Viens no muzeja vērtīgākajiem priekšmetiem ir 43 karātu zaļais dimants, kas pašreiz izstādīts Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.

Augusta II Stiprā laikā Saksijas galvaspilsēta Drēzdene tika veidota par mākslas un kultūras centru, uzaicinot uz pilsētu daudzus tā laika ievērojamākos arhitektus un māksliniekus. Viņa nopelniem piedēvējama arī slavenās Meisenes porcelāna ražotnes dibināšana 1710. gadā.

Jau ziņots, ka, sākot aplaupīšanu, zagļi aizdedzinājuši elektrosadales paneli netālu no muzeja, ar to deaktivizējot signalizācijas sistēmu, kā arī atslēdzot ielas apgaismojumu.

Neraugoties uz to, ka pazudusi elektrība, novērošanas kameras turpinājušas darboties, un aplaupīšanas gaita tikusi uzfilmēta. "Visa darbība ilga vien dažas minūtes," teikts policijas paziņojumā. Policija izplatījusi arī novērošanas kamerās fiksēto un mudina atsaukties aculieciniekus.