Enciklopēdijas otrā sējuma (I–K) svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, mākslas zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas piļu muižu asociācijas pārstāve Aira Andriksone, izdevēja Inta Bērente-Strenga, Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis, arhibīskaps Jānis Vanags un citi.
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Apjomīgais materiāls joprojām tiek apkopots unikālā enciklopēdiju sērijā "Muižas Latvijā", kuras pirmais sējums (A-H) tika izdots 2018. gadā. Šogad, ar neatlaidīgu un entuziastisku komandas darbu, ir izdots enciklopēdijas otrais sējums, kurā ir ietverti pārskati par muižām no I-K alfabēta burtiem. Autors norāda, ka otrais sējums ir īpašs ne vien ar apkopoto informāciju, bet arī iekļauj vēl neredzētas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar dronu, kas piešķir telpisku skatījumu uz objektu un tā ietverošo apkārtējo vidi, kā arī ir palielināts ilustrāciju daudzums.
Autors Vitolds Mašnovskis atzīst, ka ar šīs enciklopēdijas izdošanu viņa galvenais mērķis bija parādīt, kas ir pastāvējis senāk un, kas ir saglabājies šodien. Viņš atzīst, ka lielāko gandarījumu sniedz tas, ka, pateicoties šim projektam, cilvēkos ir radusies interese ne vien par kultūras mantojumu, bet arī vēlme apceļot Latviju. "Šobrīd klātienē ir aplūkojama vien neliela daļa no sējumos iekļautajiem muižu stāstiem. Savu lielāko apbrīnu varu izteikt visiem tiem muižu īpašniekiem, kuri ar savu neatlaidīgo un intensīvo darbu dara visu, lai šīs muižas saglabātu un celtu godā. Šo apbrīnojamo darbu novērtē arī sabiedrība, jo, pateicoties "Muižas Latvijā", kas kalpo kā ceļvedis par Latvijas ainavu un kultūras mantojumu, cilvēkos ir radīta interese iepazīt Latviju no jauna."
Atklāšanā klāt bija arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš norīja, ka kultūra ir Latvijas valsts rašanās iemesls un pastāvēšanas jēga šodien. "Kultūrai būtu jābūt pastāvēšanas pamatā arī nākotnē, taču par nākotni nevar domāt, ja neapzināmies savu tagadni un pagātni. Šī kultūras mantojuma sakarā Vitolda Mašnovska darbs ir titānisks. Viņu var salīdzināt kā Latvijas muižu Baronu - vācēju, glabātāju. Un, esmu drošs, ka šī darba rezultātā Latvijas muižas piedzīvos savu renesansi."
Kultūras ministrija, izsakot vislielāko cieņu un pateicību, deva solījumu, ka finansiāli palīdzēs nākamo sējumu tapšanā.
2018. gadā tika izdots Vitolda Mašnovska enciklopēdijas "Muižas Latvijā" 1.sējums (A-H). Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu Mārburgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
