Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena Latvijas vēsturē kļuvusi par vienu no visplašāk atzīmētajiem valsts svētkiem, kuros piedalīties gatavojās vairāk nekā 91% Latvijas iedzīvotāju, liecina "Kantar TNS" veiktā aptauja. Organizatoru aplēses liecina, ka 18. novembrī Rīgā vien svētku notikumus apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku. Īpašs svētku sveiciens sarūpēts 18. novembrī jaundzimušajiem – rakstaini Latvijas cimdi. 18. novembrī Latvijā piedzima 61 mazulis, tostarp dvīnīši.
Lielākā daļa pasākumu 900 notikumu plašajā klāstā bija pieejami bez maksas, un īpaši svētku notikumi norisinājās ikkatrā pašvaldībā. Svētku organizatori veikuši lielu darbu, plānojot Latvijas valsts simtgades programmas kulminācijas nedēļas nogali. Apzināti tika veidota norišu programma dažādos laikos, dažādām gaumēm un dažādās norises vietās. 18. novembra programmu galvaspilsētā kopīgi veidoja Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas pašvaldība.
18. novembra rīts visā Latvijā sākās ar Latvijas rīta ieskandināšanu, paceļot karogus un dziedot valsts himnu. Lielākais karogs pacelts Latvijas Televīzijas un radio tornī, tā izmērs – 800 kvadrātmetru jeb teju divu basketbola laukumu izmērā. Karogi plīvoja visos Latvijas televīzijas un radio torņos. Uzņēmums "Aerones" ar pašu izgudroto augstas celtspējas dronu vienlaikus pacēla gaisā 100 Latvijas karogus. Īpaši notikumi Latvijas rīta ieskandināšanai norisinājās Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā – pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.
Svētku programmā norisinājās gan svētku koncerti un izstādes, gan militārā parāde un goda sardzes, kā arī dažādi pasākumi, kas aicināja godināt Latvijas valsts pirmo simtgadi un iedvesmoja nākamajai. Vēstījuma "Es esmu Latvija" zīmē lielākajā daļā pašvaldību notika Latvijas cilvēku godināšanas pasākumi. Valsts svētkus cilvēki svinēja arī sportiskos pārgājienos, skrējienos, orientēšanās spēlēs, kā arī izzinošos pasākumos un zināšanu viktorīnās. Kino mīļotājiem tika piedāvāta plaša Latvijas simtgades filmu programma.
Par svētku emocionāli īpašu brīdi kļuva muzikāls notikums "18.11" pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kurā ar dziesmām, dzeju un populāru Latvijas uzņēmēju, sportistu, zinātnieku, mūziķu, kultūras un sabiedrisko darbinieku piedalīšanos tika vēstīta Latvijas vēsture un vērtības caur Brīvības piemineklī kalto tēlu stāstiem. Liela nozīme 18. novembra svinībās, kā ierasts, bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādei, godinot un lepojoties ar Latvijas armiju, un gaismas uzvedumam "Saules mūžs" 11. novembra krastmalā. Simtgadē īpaši tika domāts par vakara norisēm – bezmaksas koncerti notika Vecrīgas dievnamos un koncertzālēs, pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvoja izrāde "Dzimšanas dienas nakts", klubos un izklaides vietās notika Simtgades klubu nakts.
Pasaulē no 16. līdz 19. novembrim Latvijas valsts simtgade, sanākot kopā latviešiem, viņu tuviniekiem un draugiem, tika svinēta ASV, Austrālijā Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tās bija gan svinīgas pieņemšanas, gan izstādes un koncerti ar šajās valstīs mītošu latviešu mūziķu piedalīšanos. Arī citās valstīs visu novembri norisinājās plaša starptautiskās diplomātijas programma, kuras tapšanā piedalījušās Latvijas vēstniecības, konsulāti un diasporas organizācijas visā pasaulē.
