Fotoreportāža: Ziemeļeiropas greznākā kinoteātra 90 gadu jubilejas svinības
Foto: Publicitātes foto

25.oktobra vakarā dāmas vakarkleitās un kungi smokingos piepildīja "Splendid Palace", lai kinokoncertā atzīmētu tā 90.jubilejas gadadienu. Tajā sanākušie varēja noskatīties atjaunoto 1930. gadā uzņemto Aleksandra Rusteiķa kinofilmu "Lāčplēsis", kuru pavadīja kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pēc pirmajiem mēģinājumiem 20 gadsimta 20. gados Latvijā veidot spēlfilmas, Aleksandra Rusteiķa (1892—1958) "Lāčplēsis" bija Latvijai nebijis projekts — iespaidīga ir gan filmas hronometrāža (100 min.), gan vēlme aptvert vēstures, teiksmas un arī cilvēciskās — konkrēta mīlas stāsta — dimensijas.

Nenoliedzami, ka "Lāčplēsis" ir nozīmīgākā spēlfilma Latvijas kino agrīnajā posmā, savam laikam ambiciozs un vērienīgs projekts, arī mēģinājums definēt nacionālo identitāti. Filma piedāvā stāstu par latviešu tautas brīvības alkām, ietverot gan teiksmaino slāni — Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, gan vēsturisko — Latvijas brīvības cīņas 1919. gadā.

Uz panorāmiski tverto vēsturisko notikumu fona iezīmēts arī intīmais, humānais "vēstures mērogs" — Jāņa un Mirdzas mīlas stāsts. "Lāčplēsis" tika iecerēts kā filma, kas veltīta Latvijas neatkarības desmitgadei. Filmas pirmizrāde notika 1930. gada 3. martā un kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē," tā par filmu raksta kinozinātniece Dita Rietuma

Kinoteātris "Splendid Palace" celts 1923.gadā. Tā bijusi pirmā brīvstāvošā būve, kas veidota tikai kino vajadzībām. "Splendid Palace" dibinātāji ir Vasilijs Jemeļjanovs un Leonīds Falšteins, ēkas projekta autors - arhitekts Frīdrihs Kārlis Skujiņš. Kinoteātra būvniecība izmaksāja 850 000 latu. 990 strādnieki to uzbūvēja 10 mēnešos.

1923. gada nogalē, izrādot filmu "Zem diviem karogiem" (Under two Flags, ASV, 1922, rež. Tod Browning), kinoteātris ar 824 skatītāju vietām tika svinīgi atklāts. Jau no tā pirmsākumiem Splendid Palace izcēlies ar izcilu filmu programmu, perfektu apkalpošanu, mēmā kino periodā - arī lielisku orķestri, kuru vadīja Oto Karlī.

Tieši "Splendid Palace" 1929.gada oktobrī tika demonstrēta arī pirmā skaņu filma Baltijas valstīs - "Dziedošais nerrs" (Singing Fool, ASV, 1928, rež. Loid Bacon). Neraugoties uz to, ka 20.gs 30.gados Rīgā bija pat vairāk nekā 35 kinoteātri, kino "Splendid Palace" drīz vien kļuva par centrālo Latvijas filmu prezentācijas vietu. Tāpat kinoteātra programmā bija arī ASV, Vācijā un Krievijā ražotās filmas. Līdz 1940.gadam kinoteātri bija apmeklējuši jau seši miljoni skatītāju.

1940.gadā Latviju okupēja un kinoteātris tika nacionalizēts, to pārdēvējot par kino "Rīga". 1967.gadā tika akceptēts arhitektes Martas Staņas projekts par kino "Spartaks" pārbūvi, kā rezultātā tika izbūvēta galerija, kas aizsedza skatu uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekli - kino "Rīga".

70.gados kinoteātris atguva otro elpu, pateicoties tā direktores Rasmas Smilgas diplomātijai un gudrībai, kino "Rīga" kļuva par savdabīgu kultūras centru. Kinoteātrī izrādīja filmas, rīkoja pirmizrādes, organizēja tikšanās ar aktieriem, tur tika svinētas arī mākslinieku jubilejas.

Barikāžu laikā kinoteātris strādāja visu diennakti, filmas tika rādītas bez maksas. Naktīs barikāžu dalībnieki sildījās un varēja pagulēt kinoteātra zālēs un nišās.

1994.gadā kinoteātris "Splendid Palace" uzņemts prestižajā Eiropas kino asociācijā "Europe Cinemas", 2007.gadā - mākslas kinoteātru asociācijā "Art Cinemas". No 2006.gada kinoteātra ēka ar Rīgas domes lēmumu nodota pārvaldīšanā uzņēmumam "Rīgas nami", un no 2006. līdz 2010. gadam kinoteātra ēkā veikti vērienīgi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi.

2011.gada kinoteātris atguva savu vēsturisko nosaukumu -"Splendid Palace".

Tags

Latvijas Kultūras kanons Normunds Šnē Rīgas nami Sinfonietta Rīga Splendid Palace
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form