Grāmatnieki pauž bažas par VKKF atbalsta trūkumu literatūrai un grāmatniecībai  (3)

Atklāto vēstuli Valsts prezidentam Amdrim Bērziņam, Kultūras ministrijai, Zemkopības ministrijai un Valsts kultūrkapitāla fondam, kas ceturtdien publicēta laikrakstā "Diena", parakstījusi Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja Renāte Punka, VKKF Literatūras ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" valdes priekšsēdētāja Andra Konste, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Vēstiles autori pateicas LVM par ziedojumu kultūrai 800 000 latu apmērā, kas paredzēti VKKF mērķprogrammu finansēšanai 2012. gadā, tādējādi apliecinot izpratni par kultūru kā nozīmīgu investīciju Latvijas attīstībā.

"Tomēr esam spiesti paust neizpratni par LR Kultūras ministrijas, LR Zemkopības ministrijas un VKKF rīcību, slēdzot nodomu protokolu par valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži ziedojuma sadali 2012. gada mērķprogrammām, neparedzot mērķprogrammu VKKF literatūras nozarei," teikts vēstulē. Tās autori norāda, ka saskaņā ar VKKF nolikumu literatūras nozares prioritāte ir oriģinālliteratūras tapšana un izdošana, tā paredz atbalstu ne vien literātiem, bet arī valodniekiem, filozofiem, kulturologiem, tulkotājiem, literatūras pētniekiem, literāru un zinātnisku pasākumu organizatoriem Latvijā un ārvalstīs, grāmatu apgādiem un nodrošina vienu no galvenajām kultūras pieejamības nodrošināšanas funkcijām – iedala līdzekļus grāmatu publiskajam iepirkumam bibliotēkām.

Taču saskaņā ar pērn 22. decembrī VKKF padomes apstiprināto mērķprogrammu grafiku tikai dažu literatūras un grāmatniecības organizāciju projektiem būs iespējams startēt mērķprogrammu Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi un Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts konkursos, bet tajās nav iespējams gūt atbalstu literārajai jaunradei, vērtīgu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmām, kas "vistiešākajā veidā nodrošina latviešu valodas un literatūras pastāvēšanu un pieejamību", teikts vēstulē.

"Situācijā, kad vairāk nekā jebkad agrāk apdraudēts latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss Latvijā, uzskatām, ka valsts atbalsts nacionālās literatūras un grāmatniecības pastāvēšanai un attīstībai ir neatbilstoši un neproporcionāli mazs," uzskata vēstules autori.

Vēstulē pausts, ka "2012. gads diemžēl iezīmē bīstamu tendenci latviešu valodas, literatūras un grāmatniecības atbalsta jomā, VKKF ietvaros neatjaunojot nevienu no literatūras nozares mērķprogrammām, ieskaitot Starpnozares kultūras programmu lasīšanas veicināšanai, kas devusi būtisku ieguldījumu bērnu un pusaudžu literatūras attīstībā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā". "Uzskatām, ka tas negatīvi ietekmē un pazemina ne tikai latviešu valodas un literatūras stāvokli Latvijā, bet arī Latvijas tautas vēsturisko izpratni un patriotismu," norāda dokumenta autori.

Tāpat viņi pauž, ka "grāmatu publiskais iepirkums bibliotēkām visās mazajās valstīs ir visiedarbīgākais līdzeklis nacionālās literatūras attīstībai", jo nelielā tirgus apstākļos tas ir vienīgais veids, kā "rosināt izdevējus veikt tik darbietilpīgo, svētīgo un diemžēl arī riskanto darbu – sagatavot un laist klajā jaunu grāmatu pirmizdevumus latviešu valodā". "Pēc kultūras programmu likvidēšanas šī iniciatīva (jau kultūras projekta statusā) saņēma niecīgu finansējumu VKKF projektu konkursos, tādējādi bibliotēkām – daudzviet Latvijā vienīgajiem kultūras pieejamības punktiem – liedzot iespēju saņemt jaunākās grāmatas, bet iedzīvotājiem samazina zināšanu pieejamību un līmeni," norāda vēstules autori.

Tāpat viņi uzskata, ka būtu jāatjauno kultūras programmu "Lasīšanas veicināšana", kuru no 2002. gada līdz 2009. gadam īstenoja LNB ar VKKF finansējumu.

Vēstules autori aicina KM, ZM un VKKF pamatot mērķprogrammu izveides kārtību, detalizēti atbildot uz jautājumu, kāpēc finansējums nav paredzēts literatūrai, grāmatniecībai un lasīšanas veicināšanai, un mainīt naudas sadalījumu, nodrošinot līdzsvarotu un proporcionālu visu kultūras nozaru atbalstu.

Tapat aicināts atjaunot literatūras un grāmatniecības nozares prioritāro kultūras programmu "Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām", nodrošinot finansējumu vismaz 100 000 latu apjomā, atjaunot mērķtiecīgu finansējumu kultūras programmai "Lasīšanas veicināšana", nodrošinot to vismaz ar 50 000 latu finansējumu, un palielināt VKKF finansējumu literatūras nozares projektu konkursiem, tādējādi kaut daļēji atjaunojot finansējumu, kas šim mērķim bija pieejams ekonomiskās krīzes sākumā.

VKKF pārstāvji laikrakstam "Diena" norādījuši, ka norāda – fonda pienākums nav lāpīt caurumus bibliotēku darbības nodrošināšanā, finansējums būtu jārod valsts budžetā, savukārt Kultūras ministrija (KM) publisko bibliotēku iepirkumu sauc par pašvaldību atbildību.

VKKF direktors Edgars Vērpe "Dienai" norāda, ka bibliotēkām ir jāpiešķir budžeta nauda, par ko iepirkt grāmatas, VKKF finansēta iepirkuma programma ir tikai budžeta lāpīšana. Līdzīgi spriež arī VKKF Literatūras ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze: "VKKF nevar uzlikt valsts lāpīšanas funkciju, šobrīd mēs darām to, kam nav nekāda sakara ar radošumu." Jundze norāda, ka grāmatu iepirkumi būtu jāatbalsta valstij, kā arī piebilst, ka fondam tiek uzkrauts viss, ko KM nevar vai negrib izdarīt. Vērpe skaidro – par mērķprogrammas jaunu grāmatu iegādei publiskajām bibliotēkām atjaunošanu jāspriež VKKF padomei, tāpat par naudas sadalījumu katrai nozarei. Sēde par budžeta sadalīšanu starp nozarēm paredzēta 26. janvārī.

2011. gadā VKKF grāmatu iepirkumam piešķīra 4000 latu, par kurām kopumā iepirkti 644 eksemplāri visā Latvijā, salīdzinoši – 2008. gadā šī summa bija 130 tūkstoši latu un 25 tūkstoši grāmatu eksemplāru. KM bibliotēku nozaru speciālists Jānis Turlajs gan laikrakstam norāda – VKKF atbalsta mērķis nekad nav bijis nodrošināt krājumu publiskajām bibliotēkām, kas saskaņā ar Bibliotēku likumu ir to dibinātāju – pašvaldību – atbildība, bet gan atbalstīt īpaši vērtīgu grāmatu iegādi, to skaitā īpašu bērniem adresētu grāmatu komplektu iegādi Bērnu žūrijas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, ko izvērtē eksperti. Turlajs uzsver – KM budžeta līdzekļi tiek izmantoti valsts bibliotēku, arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkas, krājumu papildināšanai, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija finansē grāmatu iegādi izglītības iestādēm.

VKKF budžets šogad līdz ar LVM ziedojumu ir 2,9 miljoni latu. LVM ziedojums kultūrai 800 000 latu apmērā sadalīts starp piecām jomām – valstiski svarīgu pasākumu, arī Dziesmu un deju svētku, organizēšanai, spēlfilmu un dokumentālo filmu radīšanai, koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, teātru un koncertorganizāciju darbībai, kā arī vizuālās mākslas attīstībai. LVM pārstāvis Tomass Kotovičs Dienai skaidro, ka konkrētās atbalstāmās jomas izvēlētas saskaņā ar LVM ziedošanas pamatnostādnēm un saskaņotas ar Zemkopības ministriju, KM un VKKF. Nākamajos finanšu periodos, iespējams, ziedojums tiks arī literatūras programmām, taču šajā gadā izmaiņas vairs nav paredzētas.