Pasākumā tika aplūkotas un analizētas sešas iespējamās vietas, tai skaita trīs novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību – rūpniecības preču tirgus teritorija, Andrejsala un Rīgas Kongresu nams.
Seminārā atbalstu Kongresu nama attīstīšanai un pārbūvēšanai par Nacionālo akustisko koncertzāli pauda arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš sacīja, ka kopumā domei ir iebildumi tikai pret Rūpniecības preču tirgus teritoriju kā iespējamo koncertzāles vietu.
"Rīgai no koncertzāles Kongresu namā būs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu," pauda Staķis, uzsverot, ka, protams, pozitīva lēmuma gadījumā tas būs juridiski sarežģīts process, kam, iespējams, pat būs nepieciešams jauns likums, taču "likumus raksta cilvēks".
Jau iepriekš ziņots, ka Rīgas Dome ir iecerējusi Kongresu namu pārbūvēt un pārsaukt par Kronvalda koncertzāli, taču seminārā Mārtiņš Staķis šo ieceri salīdzināja ar sportistu, kas gaida "starta šāvienu". Ja tas neatskanēšot, tad šī iecere netiks realizēta, tādējādi paužot atvērtību arī Nacionālās koncertzāles attīstīšanai Kongresu namā.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis atgādināja, ka valdības piecu partiju koalīcijas lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Rīgā, bija vēsturisks lēmums, kas joprojām ir spēkā. Arī viņa viedoklis joprojām ir par labu koncertzālei bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, pret kuras nojaukšanu protestēja vairāki arhitekti. Taču Puntulis semināra noslēgumā akcentēja, ka viņa subjektīvais viedoklis nedrīkst aizkavēt koncertzāles tapšanu, tāpēc viņš ir gatavs kompromisam un "kompromiss ir vienīgais ceļš, kā nonākt līdz koncertzālei".
SKDS veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu. Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo aptaujas dalībnieku atbalsts šai novietnei ir ļoti līdzīgs – to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% visas Latvijas respondentu, seminārā datus prezentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Otrajā vietā ar 38% balsu Latvijas iedzīvotāji ierindojuši novietni Elizabetes ielā 2, Andrejsalas novietne pievilcīga šķitusi 36% aptaujas respondentu, savukārt AB dambis - 35% respondentu. Aptuveni ceturtā daļa aptaujas dalībnieku par piemērotāko vietu koncertzāles novietnei Rīgā atzinuši Raņķa dambi (25%), savukārt Rūpniecības preču tirgus šim nolūkam piemērots šķiet tikai 23% aptaujāto.
Domājot par Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūvi, gandrīz puse jeb 47% aptaujas respondentu norādījuši, ka uzskata – pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Šāds viedoklis biežāk ir respondentiem ar augstāku izglītības līmeni, sievietēm un gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem, norādīja Kaktiņš. Savukārt 41% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka pareizāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ēku; šāds viedoklis izplatītāks starp respondentiem ar augstākiem ienākumiem, vīriešiem un gados vecākiem aptaujas dalībniekiem. 12% aptaujas respondentu bijis grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par piemērotāko Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūves vietu galvaspilsētā, Kultūras ministrija aicināja SKDS veikt sabiedriskās domas aptauju. SKDS pagājušajā mēnesī veiktajā interneta aptaujā piedalījās 1 005 visu Latvijas reģionu iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.
Jau ziņots, ka pērn LAS, atsaucoties Kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam, piedāvāja vairāku posmu plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās lokācijas Rīgā. Pēdējā posmā padziļināti tika skatītas sešas vietas – AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 kopā ar Kronvalda bulvāri 6, Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu un Rīgas Kongresu nams, kas izskatīšanai pievienots pēc Rīgas domes aicinājuma.
2021. gada vasarā kļuva zināms, ka LAS izvirzījusi trīs lokācijas kā piemērotākās koncertzāles būvniecībai – Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.
