Sestdien, 3. maijā, atzīmējot Imanta Ziedoņa 81. dzimšanas dienu, Gaismas pils Imanta Ziedoņa zālē cildināti pirmie pieci apbalvojuma "Laiks Ziedonim" saņēmēji.
Apbalvojums, kura ideja pirms vairākiem gadiem izlolota kopā ar pašu dzejnieku, šogad pasniegts piecās nominācijās - tautsaimniecībā, novadpētniecībā, par dzīvi literatūrā, zinātnē un bērniem un jauniešiem.
Apbalvošanas ceremonijā uzstājās Renārs Kaupers, Jānis Holšteins-Upmanis, Vestards Šimkus, Latvijas Radio koris, Dita Krenberga, Raimonds Gusarevs, Jānis Šipkēvics, Jānis Strapcāns, Kaspars Zemītis, Laima Jansone un Raimonds Tiguls. Ceremonijas režisore ir Laura Groza - Ķibere.
Apbalvojuma "Laiks ziedonim" statuetes:
Jau ziņots, ka Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" sadarbībā ar portālu "Delfi" aicināja apbalvojumam pieteikt un pieteikties tādus cilvēkus, kuri parādījuši izcilību jaunradē jomās, kas dzejniekam ir bijušas svarīgas.
Meklējot apbalvojuma ieguvējus, personības un viņu padarītais tika vērtēts Imantam Ziedonim svarīgu vērtību kontekstā - izcilība, degsme, sūtība, stāja, veiksme, savpatība. Lai spētu to veikt, fonds "Viegli" aicināja iesaistīties cilvēkus, kas ir kompetenti nomināciju jomās, vai pārredz un pārzina nozares aktualitātes, nosaucot viņus par šīs nozares vizionāriem.
Apbalvojuma "Laiks Ziedonim" saņēmēji:
Katrā nominācijā laureāts saņēma cildinājuma apliecinājumu, Olgas Šilovas veidoto statueti un 3000 eiro. Par naudas balvas fondu rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Tāda pati statuete tika dāvināta arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, un tā atrodas pie ieejas Imanta Ziedoņa zālē.
Nominācijā tautsaimniecībā 'Zemi es mācos' - Jānis Nīmanis
Priekuļu novada "Nīmaņos" saimniekojošais latviešu kalējs Jānis Nīmanis ieguvis pasaules atpazīstamību ar savu zīmolu "John Neeman". Ar to pazīstami vieni no kvalitatīvākajiem kokapstrādes instrumentiem pasaulē. Viņa radītos cirvjus, kaltus, slīmestus un citus amatnieku rīkus lieto nozares meistari dažādās pasaules valstīs.
Jānis jau izsenis interesējies par metālapstrādes tehnoloģijām, tostarp seno kalēju darba metodēm. Pēc speciālās izglītības iegūšanas Latvijā un inženierzinātņu studijām Dānijā viņš atgriezās savā pusē, lai dibinātu savā vārdā nosauktu kalēja darbnīcu.
Nu jau labu laiku darbnīca pārtapusi uzņēmumā "AUTINE". Tā ražotajam plašajam instrumentu klāstam tiek dota mūža garantija.
Citi apbalvojuma ieguvēji:
Nominācijā novadpētniecībā 'Kedas' - Slišānu ģimene
Viļakas novadā dzīvo Slišānu ģimene, kura godā tur latgaliskās vērtības. Pazīstamākais saimes pārstāvis - novadpētnieks, kultūras darbinieks, folklorists un literāts Antons Slišāns - ir jau aizgājis mūžībā, bet viņa aizsākto turpina bērni un mazbērni.
Antona dēls Andris Slišāns pēc maģistra grāda iegūšanas fizikā no Rīgas atnācis atpakaļ uz dzimtajām Upītēm, lai vadītu vietējo jauniešu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambli. Viņa dzīvesbiedre Ligita ir Upītes novadpētniecības muzeja un vietējās bibliotēkas vadītāja, kā arī aktīva audēja.
Arī Andra māsa Annele atgriezusies dzimtajā pusē un ir pazīstama tekstilmāksliniece. Tāpat vietējie pazīst viņas cepto maizi. Savukārt jaunākā no Antona bērniem - Mārīte Slišāne - ir literāte, kura runā, domā un dzīvo latgaliski.
Citi apbalvojuma ieguvēji:
Nominācijā bērniem un jauniešiem 'Rabarbers' - Ilga Ivanova
Zilupes novada Mazpulku vadītāja Ilga Ivanova ir vietējā latvietības un patriotisma oāze. Līdz ar dažādiem pasākumiem bērniem viņa organizē arī barikāžu atceres un 25.marta piemiņas pasākumus.
Viņas vadībā bērni apmeklējuši dažādas Latvijas vietas, bijuši ekskursijā arī uz Igauniju un Abreni un ikdienā aktīvi pēta vietējo kultūrvēsturi. Tostarp viņas audzēkņi izstrādājuši vides spēli "Iepazīsti Rāznas nacionālo parku!" un ar pašu darinājumiem un izaudzēto piedalījušies Lielajā Latgaļu tirgū.
Ivanovu balvai izvirzīja biedrība "Latvijas Mazpulki", norādot, ka viņa trīs gadu laikā, kopš darbojas organizācijā, pierādījusi, kā pašā Krievijas pierobežā iespējams ieinteresēt un integrēt cittautiešus latvisku tradīciju organizācijā, turklāt darboties ļoti aktīvi un radoši. "Mazpulkos darbojas vairāk kā simt aktīvu mazpulku vadītāju, bet tieši Ilgu Ivanovu gribam izcelt, akcentējot Imanta Ziedoņa vērtības un izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi un stāju, kas iedvesmo labāku Latviju," norādījusi biedrība.
Citi apbalvojuma ieguvēji:
Nominācijā par dzīvi literatūrā 'Bize' - Andris Vilks
Andris Vilks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors kopš 1989. gada un jau 25 gadus nenogurstoši darbojas, lai Latvija lasītu, norāda apbalvojuma "Laiks Ziedonim" vizionāri.
Viņa nopelns ir tas, ka Latvijas publicētais kultūras mantojums tiek rūpīgi saglabāts nākotnei, ka Nacionālā bibliotēka ir attīstījusies par modernu bibliotēku, kas pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka ir tapusi Gaismas pils, kas šogad vērs durvis lasītājiem, ka Latvijā veiksmīgi darbojas 800 mazās 'gaismas pilis', kas ir starp pieejamākajām un visaugstāk novērtētajām publiskajām institūcijām Latvijā, ka ir izveidota Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, kas sniedz piekļuvi Latvijas kultūras bagātībām ikvienam neatkarīgi no atrašanās vietas, un, caur visu šo, – ka Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām mīl lasīšanu.
Tai pat laikā Andris Vilks ir viens no ievērojamākajiem Latvijas kultūras vēstures pētniekiem, un 2013. gadā, novērtējot viņa ieguldījumu Latvijas zinātnē, viņš ir ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Citi apbalvojuma ieguvēji:
Nominācijā zinātnē 'Taureņu uzbrukums' - Vjačeslavs Kaščejevs
Vjačeslavs Kaščejevs ir Latvijas Universitātes asociētais profesors, kurš jau sasniedzis teicamus sasniegumus kvantu fizikā.
Viņš vienīgais no Austrum un Centrāleiropas saņēmis Pasaules Ekonomikas foruma balvu, kurai izvirza pasaulē spēcīgākos jaunos zinātniekus (ne vecākus par 40 gadiem), kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas ir būtisks pagrieziens pasaules attīstībā.
Kaščejeva lielākie sasniegumi gūti pētot kvantu nanoelektroniku. Pēdējos gadus viņš Latvijas Universitātē strādā pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Ar laiku kvantu sūkņi varētu skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, ļaujot zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju.
Citi apbalvojuma ieguvēji:
