Smeļoties iedvesmu no Eiropas monarhiju gadsimtiem ilgās vēstures, Turcijas nekustamo īpašumu attīstītāji brāļi Jerdeleni nolēma realizēt ambiciozu sapni – uzbūvēt savu "karaļvalsti" Melnās jūras piekrastē. Viņu iecerēto ciematu ar nosaukumu Burj Al Babas veido 732 ēkas, kas uzbūvētas īstenā Disneja pasakas vai Harija Potera burvju zemes stilistikā. Diemžēl Turcijas ekonomikas lejupslīde vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju pārvilka grandiozajam projektam treknu svītru, radot vienu no pasaules neparastākajām spoku pilsētām.

Brāļu plānos ietilpa bagāto arābu šeihu pārvilināšana no Francijas un Spānijas kūrortpilsētām uz Melnās jūras piekrasti, lai baudītu saulrietus un bagātīgās Turcijas mežu ainavas uz gotikas stilā radītām terasēm. Projekta attīstītāji sava sapņa īstenošanai izvēlējās senās romiešu spa pilsētas Mudurnu apkaimi, kas izslavēta ar saviem karstajiem avotiem un ārstniecisko ūdeni. Karstos avotus bija iecerēts izmantot arī villu apsildē, bet katrā stāvā tiktu ierīkots džakuzi, pēc izvēles tika piedāvāts arī baseins.

Iedvesma neparastajam dizainam tika gūta no pazīstamām Stambulas ēkām – Galatas torņa un viduslaiku Jaunavas torņa, kā britu un amerikāņu arhitektūras. Kompleksa kopējā platība pārsniedz miljons kvadrāmetru. Tā vidū izvietotais tirdzniecības centrs vizuāli atgādina ASV Kapitolija ēku, bet visu kopā saista ezeru un dārzu tīklojums.

Sākotnēji projekta attīstība virzījās ļoti strauji, un attīstītājiem pat izdevās pārdot aptuveni 350 no iecerētajām villām. Cenu diapazons svārstījās no 370 līdz 500 tūkstošiem ASV dolāru atkarībā no ēkas novietojuma. Celtniecība aizsākās 2014. gadā, to bija plānots pabeigt četru gadu laikā. Mudurnu pilsētas mērs bija kvēls projekta atbalstītājs, tikmēr Turcijas pilsētplānotāju kameras prezidents kritizēja izvēlēto arhitektūras stilu kā neatbilstošu Mudurnu tradicionālajai arhitektūrai.

Pirmo triecienu projekta gaitai deva straujais naftas cenu kritums, kas piespieda daudzus pircējus atteikties no saviem plāniem, tam sekoja Turcijas ekonomikas lejupslīde pēc neveiksmīgā politiskā apvērsuma un Covid-19 pandēmija, kas iedzina pēdējo zārka naglu 200 miljonu dolāru projektā. Rezultātā turku nekustamo īpašumu magnātu iecerētā bagātnieku paradīze pārvērtās par postapokaliptisku būvlaukumu, kurā nepabeigto ēku sapņu pilīm līdzīgā arhitektūra atgādina sirreālas kara vai fantastikas filmas dekorācijas, kuras uzņemšanas grupa atstājusi aiz sevis pēc filmēšanas beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!