Igauņu sapnis piepildās. Tartu atklāts modernākais muzejs Ziemeļeiropā
Foto: LETA

Šā gada 29. septembrī kaimiņzemes otrajā lielākajā pilsētā Tartu svinīgi atklāta jaunā Igaunijas Nacionālā muzeja (ERM) ēka, kas tapusi desmit gadus, taču tās vēsture sniedzas līdz pat 19. gadsimtam.

Līdzās viesiem un muzeja personālam atklāšanā piedalījās arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Šis, ļoti iespējams, viņam bijis pēdējais šāda veida publiskais pasākums kā Igaunijas prezidentam, jo paredzams, ka jau nākamās nedēļas pirmdienā, 3.oktobrī, notiks Pirmā balsojuma kārta Igaunijas parlamentā par nākamo valsts prezidentu.

Igauņu sapnis piepildās. Tartu atklāts modernākais muzejs Ziemeļeiropā
Foto: Ekspress Meedia. Anni Õnneleid

Muzeju projektējusi grupa "DGT Architects" no Parīzes, kuras sastāvā ir arhitekti Dens Dorels, Lina Gotmeha, Cujoši Tane. "Pirms desmit gadiem mēs iesniedzām savu ideju Igaunijas rīkotā projektu konkursā. Mēs bijām vēl pavisam jauni arhitekti," sacīja Dorels, atklājot, ka šis bijis arhitektu grupas pirmais šāda mēroga projekts. Kad "DGT Architects" projekts tika apstiprināts, sākotnēji Igaunijas sabiedrības reakcija bijusi pretrunīga. "Bet mēs tikai priecājamies, ka mūsu darbs spējis izraisīt diskusijas, veicināt sarunu," piebilda Dorels.

Muzeja ēka atrodas Tartu pilsētas pievārtē – Rādi ciemā. Ēka būvēta pie padomju laikā veidota militārā kompleksa, un tās formā "iestrādāts" blakus esošs lidlauka skrejceļš. "Muzeja forma ir kā rampa – vairāk nekā 300 metru gara –, simbolizējot pacelšanos, igauņu tautas augšupvirzību," stāsta arhitekti, kuri paskaidro, ka muzeja projektā arī rūpīgi piedomāts pie tā, lai muzeja ēka iekļautos dabā un ainava – muzeja ēkā. Muzejs izvietots 34 000 kvadrātmetru plašās telpās, izstāžu zāles kopējā platība – 6 000 kvadrātmetru. "Tā ir mikropilsēta pilsētā," sacīja Gotmeha, kurai pievienojās arhitekts Tane: "Mēs ceram, ka tā taps par vietu, kur cilvēkiem būt kopā. Mēs nosapņojām šo ēku, tagad ceram, ka šeit nāks daudz cilvēku, lai turpinātu kopā realizēt jaunus sapņus."

Muzeja pašreizējais direktors ir Tenis Lukas, savukārt galvenie izstāžu pārziņi – Kristels Ratus un Svetlana Karma. Gan viņi, gan citi muzeja pārstāvji un arhitekti, kas strādājuši pie muzeja izveides, uzsvēra, ka tas ir ne vien desmit gadus ilga darba rezultāts, bet arī 107 gadu gaidīšanas un cerību noslēgums. Savukārt Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs ceturtdien pauda, ka ERM ir lielākais un modernākais muzejs Eiropā.

Muzeja satura veidotāji ir pārliecināti – muzeja ēka un paša muzeja esamība noteikti stiprina igauņu pašapziņu, kultivē nacionālo lepnumu.

Igaunijas Nacionālais muzejs tika dibināts 1909. gadā ar mērķi aizsargāt, saglabāt un izzināt Igaunijas kultūru un vēsturi. Tas ir veidots kā veltījums Igaunijas ievērojamākajam folkloras vācējam – Jākobam Hurtam, kurš lielu daļu dzīves ziedoja tautas daiļrades un antīku priekšmetu vākšanai. 20. gadsimta sākumā tika noteikts, ka muzejs fokusējas uz "vienkāršo cilvēku dzīvi". Pirmo pastāvēšanas dekāžu laikā muzeja prioritāte bija "saglabāt izzūdošo zemnieku kultūru", tā ekspozīcijā bija arheoloģiski atradumi, grāmatas, manuskripti, vēstures pieraksti. Kad Igaunijā radās citi muzeji, Nacionālais muzejs pievērsās galvenokārt tautas kultūrai.

Padomju laikā muzeja attīstība apstājās – tas tika sadalīts jeb sašķelts etnogrāfiskā muzejā-arhīvā, kur objektu kolekcijas atradās Nacionālajā muzejā un arhīvā, bet bibliotēka – Rakstniecības muzejā. Kopš 1922. gada muzejs bija atradies Rādi ciemā muižā, bet 1944. gadā tā smagi cieta, un muzeja teritorija kļuva par Padomju savienības militāro gaisa bāzi. Muzeja kolekcijas tika ievietotas pagaidu noliktavās (galvenokārt baznīcās) un muzeja darbība turpinājās dažādās Tartu ēkās, bet igauņu atmiņā muzeja vērtība nebija zudusi, un 1988. gada "Dziedošās revolūcijas" viena no galvenajām prasībām Igaunijā bija Nacionālā muzeja atjaunošana. Pēc neatkarības atgūšanas un spraigām diskusijām bija noskaidrojies, ka jauno muzeja ēku cels tās vēsturiskajā teritorijā – Rādi ciemā.

Igauņu sapnis piepildās. Tartu atklāts modernākais muzejs Ziemeļeiropā
Foto: LETA

Jaunās muzeja ēkas atrašanās vieta, forma un saturs ir atšķirīgi no 20. gadsimta sākumā dibinātā muzeja, taču pamatmērķis palicis nemainīgs – saglabāt un iepazīt igauņu vēsturi. Šobrīd muzejs kļuvis centrēts uz apmeklētājiem, ekspozīcijā dominē interaktivitāte, ikviens apmeklētājs var piedalīties eksponātu tapšanā – ir video, animācija, skārienjūtīgie ekrāni, instalācijas, skaņu skulptūras un daudz cita. Taču multimediālā pieeja muzejā nepārsātina izstādes pieredzi, tā neapžilbina; ekspozīcija veidota ar mēru, eksponātu izvietojums – blīvs, bet nenomācošs. ERM ekspozīcija ir lielākā pastāvīgā ekspozīcija Igaunijā, tajā meklēti veidi, kādos raksturot izmaiņas igauņu ikdienas dzīvē – izmaiņas no Akmens laikmeta līdz mūsdienām dažādās sociālās grupās. Muzeja otra pastāvīgā ekspozīcija vēsta par somugru tautu vēsturi.

Muzeja satura veidotāji ir pārliecināti – muzeja ēka un paša muzeja esamība noteikti stiprina igauņu pašapziņu, kultivē nacionālo lepnumu, kā arī sniedz iespēju visām paaudzēm jaunos veidos iepazīt savas valsts kultūras vēsturi un folkloru. Tā ir vērtīga un iespaidīga iestāde, kas palīdzēšot attīstīt Tartu pilsētu – jau šīs nedēļas sākumā uz muzeju sācis kursēt jauna maršruta sabiedriskais transports, un drīzumā ap muzeja teritoriju plānots veidot jaunbūves un attīstīt muzejam pieguļošās teriotrijas. ERM jaunās ēkas būvniecības un iekārtošanas izmaksas pārsniedzot 63 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, taču paredzams, ka biļešu ieņēmumi sasniegs aptuveni 1,5 miljonus eiro, kas nozīmē, ka gada laikā muzeju apmeklētu 200 000 cilvēku, kas iegādātos 140 000 biļešu. Pārējos ieņēmumus muzejs gūtu no telpu iznomāšanas konferencēm un citiem pasākumiem.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Lasāmgabali Tartu Tomass Hendriks Ilvess Tartu Igaunija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus