Gunārs Zemgals (1934-2018) būdams skatuves gleznotāja Arvīda Spertāla skolnieks, Nacionālajā teātrī sāka strādāt 1956. gadā un tam veltīja visu savu darba mūžu, viņš vairāk nekā 50 gadus bija teātra galvenais mākslinieks. Laikabiedru atmiņās viņš tiek raksturots kā daudzpusīgs savā mākslā, artistisks raksturā, atklāts un sirsnīgs koleģiālās attiecībās, bezgala uzticīgs savam Nacionālajam teātrim. Zemgals gadu desmitiem veidojis teātra vizuālo tēlu un vairāku paaudžu skatītāju izpratni par skatuves mākslu.
Grāmatā "Gunārs Zemgals. Uz un aiz skatuves" atainota mākslinieka darbības daudzveidība, reproducēti plakāti, skatuves maketi, scenogrāfijas skices, darba uzmetumi, kas ataino vairāku nozīmīgu iestudējumu tapšanu. Par Gunāru Zemgalu grāmatā izsakās viņa līdzgaitnieki – režisori, aktieri, uzveduma daļas darbinieki. Svarīga vieta arī paša mākslinieka atziņām par scenogrāfa darbu un atmiņām par gaitām Jaņa Rozentāla mākslas skolā.
Izdevuma saturu apkopojušas un vizuālo koncepciju veidojušas Ilona Rubene, Ingrīda Burāne, Rita Melnace un māksliniece Daiga Brinkmane. Grāmata izdevis apgāds "Laika grāmata".
