Foto: Kadrs no video
Nesen zināmu rezonansi izraisīja vēsturnieces Inetas Lipšas atteikšanās no "Gada vēsturnieks 2023" titula, paziņojot, ka nevēlas izlikties, ka Latvijā ar vēstures zinātni viss ir kārtībā un ka nevēlas turpināt uzturēt ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni.

Šī gada budžets ir pieņemts. Kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tas paredz arī būtisku finansējuma palielinājumu pētniecībai. Piemēram, vēstures un arheloģijas zinātnes nozarei finansējums palielināts gandrīz par 50%.

Pēdējo gadu laikā valsts vēstures pētniecībai atvēlējusi aptuveni 1,2 miljonus eiro gadā. Šogad papildu vēl 600 000 eiro, kas paredzēti valsts pētījumu programmai, kurā pievērsties Latvijas 20. un 21. gadsimta analizēšanai. "Šī programma ir viens no tādiem kritiskiem elementiem, kas pietrūkst, jo tāda tieša un tikai specifiski vēsturei valsts pasūtījuma programma nav bijusi. Ir skaidrs, protams, ka mēs ar vienu šādu programmu nevaram nosegt pilnīgi visas nozares vajadzības, bet, salīdzinot ar ieguldījuma apmēru, kas ir gājis iepriekš, tas ir ļoti būtisks pieaugums," saka IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks Jānis Paiders.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!