Tā 80 lappusēs savus jaunākos stāstus lasītājiem piedāvā Lauris Vanags, Mārtiņš Pommers un Evita Hofmane. Viesturs Vecgrāvis atgādina par latviešu ražīgāko vēsturnieku Edgaru Dunsdorfu. Tulkojumu sadaļā – čehietes Bjankas Bellovas un lietuvietes Jurgas Tumasonītes stāsti, kā arī zviedra, ziedmušu kolekcionāra Frederika Šēberga eseja. Prozas tulkojumi tapuši, pateicoties tulkotājiem Jānim Krastiņam, Dacei Meierei un Ingai Mežaraupei.
Rubrikā "3 dzejoļi tuvākajiem 100" var iepazīt Silvijas Plātas, Tadeuša Ruževiča un Borisa Pasternaka dzejoļus. Bet mūsdienu dzejas lappusēs – Haralda Matuļa dzejproza, kā arī Sintijas Kampānes un Jāņa Rokpeļņa dzejkopas. Poļu rakstnieka Ādama Zagajevska dzeju atdzejojusi Ingmāra Balode.
Numura intervija ar lietuvieti, letonistu Alvīdu Butku, kurš uzskata, ka baltiem savā starpā būtu jāspēj sarunāties bez starpvalodām.
Apaļā galda saruna starp finansistiem un kultūras nozares pārstāvjiem par valsts budžetu un kultūras finansējumu. Sarunas dalībnieki: ekonomisti Mārtiņš Āboliņš un Ilonda Stepanova, uzņēmējs Normunds Bergs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, literatūrzinātniece Ieva Struka un Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.
Recenzijas par grāmatām uzrakstījuši Arnis Koroševskis, Māris Salējs, Jūlija Dibovska, Ineta Lipša, Raimonds Ķirķis, Ieva E.Kalniņa, Sintija Kampāne, Liāna Langa.
Valodnieks Andrejs Veisbergs savā rakstā atgādina par situāciju tulkojumjomā pirmajos pēckara gados, savukārt Māris Baltiņš un Arturs Krastiņš apkopojuši jaunākās tendences jaunvārdu darināšanā latviešu valodā.
To, kā rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš pagājušā gadsimta 50. gadu beigās no trimdas Vācijā vilināts uz dzīvi Padomju Latvijā, izpētījis Ojārs Rozītis. Savukārt par zīmīgām sakritībām Neatkarības kara gaitā un literāro darbu iespaidu uz tālaika Latvijas aizstāvjiem stāsta vēsturnieks Jānis Siliņš.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Rūta Briede, Estere Betija Grāvere, Anna Zvaigzne.
