Foto: Neputns

Apgādā "Neputns" iznākusi Jāņa Zilgalvja grāmata “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Ogres rajonā”, kurā viņš ir tekstu autors, fotogrāfs un baznīcu plānu sagatavotājs.

Latvijas arhitektūras un mākslas vēstures nozīmīgu daļu veido dievnamu celtnes un to iekārtas, kas atspoguļo dažādu gadsimtu laikā mainīgās vēsturisko stilu mākslas tradīcijas. Sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļi veido arī mūsdienu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu ievērojamu daļu. Daudz vērtīgā ir zudis neatgriezeniski, par kādu daļu atrodamas gan rakstītas liecības, gan vizuālais materiāls, taču īsti novērtēt var tikai saglabājušās celtnes un mākslas darbus.

Turpinot aizsākto darbu pie sakrālās mākslas un arhitektūras mantojuma apzināšanas, Jāņa Zilgalvja grāmatā aptverta vēsturiskā Ogres rajona teritorija, aplūkoti dievnami tajā ietilpstošajos novados – Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma. Kopā apskatīti 26 objekti.

Ogres rajonā atrodas visas lielākās tradicionālo konfesiju – luterāņu, katoļu un pareizticīgo – svētvietas. Vēsturiskais Ogres rajons ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu, kura ievērojama daļa attiecināma sakrālajai arhitektūrai un mākslai. Šie pieminekļi pārstāv plašu laika posmu no 12. gs. līdz pat 20. gs. 30. gadiem. No agrīnākajiem objektiem jāmin Ikšķiles vecā baznīca, pirmā mūra celtne Latvijas teritorijā (1185), arī Madlienas luterāņu baznīca, kuras pirmsākumi meklējami 17. gs. pirmajā ceturksnī.

Vesela virkne sakrālās arhitektūras pieminekļi veidojušies no 18. gs. otrās puses līdz 18. gs. pēdējam ceturksnim, un tie ir sekojoši – luterāņu baznīcas Lindē, Birzgalē, Suntažos, Meņģelē un citur. 19. gs. otrās puses būvmākslas attīstības tendences savukārt pārstāv Suntažu un Lielvārdes pareizticīgo baznīcas, Krapes luterāņu baznīca. Savukārt spilgti 20. gadsimta 20. un 30. gadu kulta celtņu paraugi ir Ikšķiles Sv. Meinarda luterāņu baznīca un Jumpravas luterāņu baznīca. Rajonā saglabājušies arī vēsturiski memoriālās kultūras pieminekļi – kapličas un kapu vārti, piemēram, Ogrē, Madlienā, Krapē, kā arī kapa pieminekļi atsevišķām personām.

Grāmata par dievnamiem sagatavota pēc iepriekšējos izdevumos izstrādātā strukturējuma, sakārtojot tos alfabēta secībā. Par katru aplūkojamo celtni sniegtas vēsturiskās ziņas – informācija par iepriekš pastāvējušām baznīcas ēkām, šobrīd esošās celtnes būvvēsturi, ēkas apraksts un tās iekārtojuma raksturojums, izceļot informāciju par galvenajām mākslas vērtībām, kas saistītas ar celtni. Par pārvietojamiem stājmākslas vai lietišķās mākslas pieminekļiem ziņas publicētas, rūpīgi atlasot faktus un ņemot vērā pieminekļu drošības aspektu. Dievnamu aprakstos parādās arī informācija par gadu gaitā muzejos nodotajiem un saglabātajiem baznīcu iekārtas priekšmetiem, kā arī zudušajām sakrālajām celtnēm un to iekārtām, par kurām saglabājusies pietiekama dokumentāla un vizuāla informācija. Katras celtnes raksturojumam pievienota tās plāna shēma, vēsturiskie attēli un aktuālie fotoattēli.

Grāmatas zinātniskā redaktore ir Rūta Kaminska, bet literārās redaktores un korektores pienākumus veikusi Sanda Rapa. Grāmatu sērijas māksliniecisko noformējumu veidojusi Inta Sarkane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!