Grāmatā var lasīt par Melu barona Mihauzena dižozolu Liepupē, par Kārļa Ulmaņa ozolu Bērzes pagastā, par Žaņa Lipkes ozolu Auros, par Jāņa Zābera ozolu Indrānu pagastā, par Edvarta Virzas kastani "Billītēs", par Māras Zālītes likteņkokiem "Kalnaķivuļu" mājās Slampē un daudziem citiem, kopumā piecdesmit ļoti īpašiem dižkokiem Latvijā.
Guntis Eniņš: "Latvija ir dižkoku lielvalsts. Mums ir daudz tādu koku. Katram dižkokam ir zari debesīs un saknes dziļi zemē. Grāmata stāsta par cilvēku saknēm savā zemē. Cik stipras ir saknes, tik stipra ir tauta. Var vētra zarus locīt, var zibens spert un koku mocīt, bet, kamēr saknes zemē dziļi, stipri turas, ozols savā māju vietā paliek.
Cilvēkus izsūtīja Sibīrijā. Pēc daudziem gadiem viņi tika atpakaļ Latvijā. Krita uz ceļiem un skūpstīja Latvijas zemi. Bet daudzus no viņiem neielaida atpakaļ dzīvot savās mājās. Bet koki uzticami gaidīja viņus un gaida joprojām. Cilvēkus salika kolhozu ciematos Līvānu māju rindās pēc Krievijas sādžu kārtības. Vecās mājas nodedzināja vai apraka ar buldozeriem zem zemes. Bet vecos dižozolus nevarēja. Pret tiem buldozeri un motorzāģi bija par vājiem. Spridzināja. Sacēlās milzīgs sabiedrības sašutums un 1978. gada decembrī koku spridzināšanu aizliedza. Latvijā ir palikuši daudzi vientuļi dižozoli tīrumu vidū, kas saglabā māju piemiņu un gaida, kad atbrauks mazbērni ciemā, kad vecvecāki atvedīs un parādīs savu jaunības zemi no brīvās Latvijas laikiem."
Latvijas simtgadē grāmatas autors aicina uzsākt kustību – vest mazbērnus senajā, brīvajā Latvijā, kur dižkoki rāda ceļu uz vecvecāku māju vietām, rādīt fotogrāfijas no tiem laikiem un dziedāt dziesmas, kā dziedāja toreiz.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks 24. janvārī plkst. 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1. Pasākumu vadīs kinorežisors Jānis Streičs.
Izdevniecība iepriekš izdevusi vēl divas Gunta Eniņa grāmatas – "100 Latvijas dižākie un svētākie" un "Nezināmā Latvija".