Skaņas un kustības izrāde "Danse macabre ("Nāvesdeja")" ieraus skatītājus neierasta skanējuma un vizuālo efektu pasaulē. Lai gan danse macabre vistiešāk asociējas ar vizuālo mākslu, savulaik šis jēdziens tika iemiesots dzīvē arī kā teātris, performance ciemos un pilsētu laukumos, kur dažādu sociālo slāņu ļaudis, saģērbušies par miroņiem, apvienojās gājienā, tādējādi kaut uz brīdi vienādojot sociālā statusa atšķirības (kā karnevāla laikā) un kopīgi veicot nāves apzināšanās aktu. Tā bija mistērija, kas savā ziņā nolaida tvaiku sabiedrībā.
Cēsīs šī mistērija tiks izspēlēta skaņu un kustību izrādē, groteskā leļļu baletā, kura pamatā ir franču dzejnieka simbolista Anrī Kazalisa (Cazalis, 1840–1909) dzejolis "Danse macabre". Dzejolis ir fonētikā ļoti muzikāls un saturā stipri vizuāls. Tāda būs arī visa izrāde, kur galvenās lomas iedalītas sitaminstrumentiem un elektronikai, bet skanēs arī flauta, trompete, tuba, vijole, alts, čells, elektriskās ērģeles, elektriskā ģitāra un muzikālais zāģis.
Pirms izrādes mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sniegs nelielu priekšlasījumu par danse macabre mūzikā, literatūrā un vizuālajā mākslā, un tas vienlaikus būs komentārs izrādes naratīvam, savukārt pasākuma finālā sagaidāms, ka Nāve atmetīs vijoli un ķersies pie elektriskās ģitāras "faierverku" ielenkumā.
"Spēlmaņu nakts" balvas laureāts Edgars Mākens rakstījis mūziku daudzām teātra izrādēm un LNSO bērnu uzvedumiem, spēlējis un rakstījis mūziku ansambļos "Hospitāļu iela", "Gaujarts", "Manta". Krišs Salmanis ir plaši zināms gan Latvijā, gan ārzemēs, viņš pārstāvējis Latviju 55. Venēcijas mākslas biennālē un 2017. gadā kopā ar Annu Salmani un Kristapu Pētersonu saņēmis "Purvīša balvu". Izrādes horeogrāfs ir Rūdolfs Gediņš.
"Danse macabre" tiešraide skatāma arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
