Jaunā pētījumā identificēts aizdomās turētais, kas, iespējams, nacistiem ziņoja par Annes Frankas un viņas ģimenes atrašanās vietu Amsterdamā, vēsta BBC.
Vācijā dzimusī ebreju meitene Anne Franka kopā ar ģimeni jau 30. gados bija pārcēlusies uz Nīderlandi. Otrā pasaules kara laika Amsterdamā Franku ģimenei izdevās divus gadus paslēpties no nacistu zvērībām. Šajā laikā meitene rakstīja dienasgrāmatas. 1944. gadā slēpnis tika atklāts un Franku ģimene, kā arī citi tur patvērušies ebreji nosūtīti uz nāves nometni. Tobrīd Anne bija 15 gadus veca. Viņas veiktie pieraksti tika atrasti jau pēc kara un šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Otrā pasaules kara vēstures avotiem, kas vēsta par ebreju likteņiem un sadzīvi holokausta laikā. Tomēr līdz šim nebija skaidras atbildes, kā nacisti atrada Franku ģimenes slēpni un kurš par viņiem bija ziņojis.
Pētījums, kurā piedalījās gan vēsturnieki, gan citi eksperti, tai skaitā kāds bijušais FBI aģents, ildzis sešus gadus. Šobrīd secināts, ka, iespejams, par Franku ģimenes slēpni ziņojis kāds Arnolds van den Bergs, arī ebrejs, kurš šādu soli spēris, lai glābtu pats savu ģimeni.
Van den Bergs bijis Amsterdamas Ebreju padomes loceklis. Šīs organizācijas uzdevums bija īstenot nacistu politiku ebreju kopienās. Ebreju padome tika izformēta 1943. gadā un tās dalībnieki nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.
Tomēr pētnieku komanda atklājusi, ka Van den Bergs uz nometni nosūtīts netika, bet turpināja dzīvot Amsterdamā.
"Kad Van den Bergs bija zaudējis visas savas privilēģijas, kas viņam bija ļāvušas palikt neskartam, viņam bija jāpiegādā nacistiem kaut kas patiešām vērtīgs," paudis Vincs Pankoke (Vince Pankoke), bijušais FBI aģents, kurš piedalījās pētījumā.
Tāpat pētnieki atzinuši, ka bijis sarežģīti sadzīvot ar atklājumu, ka, iespējams, nodevējs bijis ebreju kopienas pārstāvis. Taču esot arī atrasts pierādījums, ka Otto Franks, Annes tēvs un vienīgais ģimenes izdzīvojušais, iespējams, par šo nodevību zinājis, taču paturējis to noslēpumā.
Pankoke paudis, ka, visticamāk, apzinoties antisemītismu, Otto Franks izvelējies šo faktu neizpaust. "Iespējams, viņš vienkārši juta, ka tas viss atkal tiks uzjundīts un tikai pielies ugunij eļļu no jauna," pauda bijušais FBI aģents. "Mums jāatceras, ka Van den Bergs kā ebrejs bija ļoti sarežģītā situācijā, kurā nacistu nežēlības dēļ viņam kaut kas bija jādara, lai glābtu savu dzīvību."
BBC atsaucas uz Nīderlandes mediju "de Volkskrant", kas vēsta, ka Van den Bergs mūžībā devās 1950. gadā.
Savukārt Annes Frankas muzejs ir izplatījis paziņojumu, kurā pauž, ka pētnieku komandas darbs ir iespaidīgs. Muzeja direktors Ronalds Leopolds uzskata, ka jaunais pētījums ir "atklājis jaunu un nozīmīgu informāciju, kā arī interesantu hipotēzi, kas pelnījusi turpmākus pētījumus." Muzeja speciālisti pētījumā nav piedalījušies, taču ļāvuši pētniekiem izmantot savu arhīvu un krājumu.
