Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais valdības rīkojuma projekts ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, un tas drīzumā nonāks Ministru kabineta darba kārtībā.
FM rosina 2013.gada budžetā paredzēt ilgtermiņa saistības JRT ēkas rekonstrukcijas projektam – 5 176 136 latus, tostarp 2013.gadā – 365 588 latus, 2014.gadā – 1,48 miljonus latu, 2015.gadā – 2,2 miljonus latu, bet 2016.gadā – 1,13 miljonus latu.
"Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) jānodrošina, ka JRT ēkas rekonstrukcija jāpabeidz līdz 2016.gada 30.jūnijam, bet Kultūras ministrijai nomas maksa par VNĪ ieguldījumiem jāsāk maksāt no tā gada 1.jūlija. 2016.gadā nomas maksa būs 72,6 tūkstoši latu, bet turpmākos gadus – 145 282 lati.
Būvniecības izmaksas vēl var tikt precizētas pēc līgumu noslēgšanas un rekonstrukcijas pabeigšanas.
VNĪ informē, ka JRT ēkā mitruma dēļ vietām ir bojātas pagraba sienas, pamatiem nav hidroizolācijas. Ēkas fasādes apmetums un krāsojums ir bojāts, bet pagalma pusē ir izdrupušas mūra šuves. Tāpat ir stipri bojāti koka logi, galvenais balkons ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc ir uzstādīts aizsargsiets.
Ne ēkas fasādes, ne notekcauruļu, ne karnīžu remonts nav veikts kopš 1956.gada, katru pavasari ir jāveic neatliekami remonti avārijas stāvokļa novēršanai, esošo situāciju izskaidro VNĪ.
Avārijas stāvoklī ir arī teātra tehniskie tīkli, ugunsdzēsības ūdensvads un sūkņu stacija, savukārt inženierkomunikācijas neatbilst mūsdienu prasībām un normatīvajiem aktiem.
Tāpat VNĪ atzīst, ka Jaunā Rīgas teātra skatuves gaismas un skaņas tehnika ir morāli un tehniski novecojusi, gaismas ķermeņi un skaņu tehnika ir četrdesmit un pat vairāk gadu veci un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu izrāžu gaismošanu un apskaņošanu. Lielās zāles skatītājiem pašlaik ir jāsamierinās ar Latvijas Nacionālā teātra iepriekš lietotajiem un jau nolietotajiem krēsliem, kuri tika nodoti Jaunā Rīgas teātra rīcībā.
"Jaunais Rīgas teātris ir pierādījis, ka spēj strādāt ar pilnu atdevi un noslogojumu ēkām, diemžēl pašas ēkas šo slodzi vairs nespēj izturēt. Skatītāju skaitam nemitīgi pieaugot, ir kļuvis aktuāls jautājums par iespējamajiem variantiem ēku funkciju paplašināšanai un infrastruktūras pilnveidošanai, atjaunošanai, izveidojot jaunus spēles laukumus un pilnveidojot esošo telpu izmantošanas iespējas," norāda FM.
VNĪ attīstības direktors Gunārs Kosojs aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka JRT ēkas rekonstrukciju varētu sākt 2014.gadā. Ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, projekta izmaksas plānotas 6,1 miljona latu apmērā.
Jau vēstīts, ka teātra ēka Lāčplēša ielā 25 nav atjaunota jau sešdesmit gadu, kaut par to runāts vairākkārt – programmas "Mantojums – 2018" kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā 2006.–2018.gadam kā viens no atjaunojamiem kultūras objektiem tika iekļauts arī JRT, taču tika paveikti tikai pirmsprojekta sagatavošanās darbi. Par 47 174 latiem teātra ēku apsekoja, izpētīja pamatus, veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī citus nepieciešamos priekšdarbus, taču rekonstrukciju tā arī nesāka.
Valdība pērn augustā, lemjot par turpmāko rīcību ar valsts būvniecības projektiem, konceptuāli atbalstīja JRT rekonstrukciju, uzdodot aprēķināt būvniecības provizoriskās izmaksas un termiņus.