Foto: Publicitātes foto

Jaunais Rīgas teātris (JRT) nākamo sezonu, visticamāk, vēl pavadīs pašreizējās telpās Lāčplēša ielā, kur tuvākajos gados plānota rekonstrukcija, norādīja teātra direktore Gundega Palma.

"Nākamo sezonu, visticamāk, pavadīsim Lāčplēša ielā 25, kamēr tiks veikti rekonstrukcijas sagatavošanas darbi," sacīja Palma.

Tā kā JRT noskatītā Vāgnera māja Vecrīgā tomēr izrādījusies neatbilstošā tehniskā stāvoklī, teātra pārstāvji atkārtoti apsekojuši Tabakas fabriku Miera ielā 58. Tomēr, lai uz turieni varētu pārvākties, bijušās fabrikas telpas vajadzēs pamatīgi pielāgot. Gala atzinums un aprēķini par izmaksām būs jāsniedz Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ).

"Tādas, kādas tās ir pašlaik, telpas regulārai teātra darbībai nav izmantojamas, tāpēc esam sagatavojuši nepieciešamo pārveides darbu aprakstu, kur ietilpst, piemēram, kravas lifta (vai telfera) izbūve, ugunsdzēsības sistēmas izveide, papildu skatītāju zonas labiekārtošana, kuru izmaksu apmēru patlaban apzina un rēķina VNĪ," norādīja Palma.

Pēc viņas teiktā, būs nepieciešams arī papildu finansējums skatītāju tribīņu izbūvei un citiem darbiem, kas būtu kā nākotnes investīcija plānotā radošā kvartāla izveidei pēc JRT rekonstrukcijas. Pagaidām plānots, ka Tabakas fabrikā varētu būt divas spēles telpas.

Palma gan uzsvēra, ka lēmums par pārcelšanos uz Tabakas fabriku vēl nav pieņemts – teātris gaida VNĪ atzinumu. Ja šis variants kādu iemeslu dēļ izrādīsies nepieņemams, tiks meklētas citas telpas.

VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina norādīja, ka ir saņemtas JRT prasības Tabakas fabrikas telpu pielāgošanai izrāžu norisei. Tagad VNĪ primārais darbs būs aprēķināt, cik telpu pielāgošana varētu maksāt.

"Tiks sagatavots arī laika grafiks, lai izkristalizētos termiņš, kādā telpas Miera ielā 58 būtu iespējams sagatavot JRT uzvedumiem un skatītāju uzņemšanai. Šīs abas lietas būs zināmas decembra pirmajā pusē," informēja Laukšteina.

Uz jautājumu, kad varētu izsludināt iepirkumu JRT rekonstrukcijai, VNĪ pārstāve atbildēja, ka vispirms tiks izsludināts atklāts konkurss JRT ēkas rekonstrukcijas skiču un tehniskā projekta izstrādei. Patlaban notiek konkursa nolikuma sagatavošana. VNĪ prognozē, ka šis konkurss varētu beigties nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Laukšteina apliecināja, ka JRT rekonstrukciju pilnā apmērā paredzēts pabeigt atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam termiņam – 2016.gada 30.jūnijam.

Viņa arī uzsvēra, ka, gatavojot tehnisko specifikāciju projektēšanas darbu iepirkumam, izvērtētas un apkopotas visas JRT prasības. VNĪ konsultējušies ar JRT deleģētiem pārstāvjiem, kuri piedalīsies iepirkuma komisijas darbā, tostarp pretendentu vērtēšanā. Konkursa nolikumā tiks izvirzītas noteiktas prasības projektētājam. Iepirkuma komisijas sastāvā ar balsstiesībām tiks iekļauti arī JRT izvirzītie pārstāvji, kuri piedalīsies projektētāja izvēlē, pastāstīja Laukšteina.

Savukārt Palma atzina – tā kā pagaidām nav ne projekta, ne konkrētu rekonstrukcijas aprišu, vēl nevar arī runāt par konkrētu prasību izskatīšanu VNĪ.

Foto: JRT telpas

Jau vēstīts, ka JRT vadība paudusi bažas par gaidāmās rekonstrukcijas potenciālo iespaidu uz teātra vēsturiskajām telpām un to auru, tādēļ iebilst, ka pie JRT rekonstrukcijas strādātu tas pats arhitektu birojs "Graf X", kas savulaik izstrādāja Nacionālā teātra un Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas projektus, jo tajos esot pieļauts daudz kļūdu.

Ziņots arī, ka JRT rekonstrukcijas izmaksas plānotas 6,1 miljona latu apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

JRT ēkā mitruma dēļ vietām ir bojātas pagraba sienas, pamatiem nav hidroizolācijas. Ēkas fasādes apmetums un krāsojums ir bojāts, bet pagalma pusē ir izdrupušas mūra šuves. Tāpat ir stipri bojāti koka logi, galvenais balkons ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc ir uzstādīts aizsargsiets.

Ne ēkas fasādes, ne notekcauruļu, ne karnīžu remonts nav veikts kopš 1956.gada, katru pavasari ir jāveic neatliekami remonti avārijas stāvokļa novēršanai.

Avārijas stāvoklī ir arī teātra tehniskie tīkli, ugunsdzēsības ūdensvads un sūkņu stacija, savukārt inženierkomunikācijas neatbilst mūsdienu prasībām un normatīvajiem aktiem.

JRT skatuves gaismas un skaņas tehnika ir novecojusi, gaismas ķermeņi un skaņu tehnika ir četrdesmit un pat vairāk gadu veci. Lielās zāles skatītājiem pašlaik ir jāsamierinās ar Latvijas Nacionālā teātra iepriekš lietotajiem un jau nolietotajiem krēsliem, kuri tika nodoti JRT rīcībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!