Arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmuma "Sauerbruch Hutton" darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20. gadsimta muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. "Sauerbruch Hutton" baznīcas projekts Ķelnē 2015. gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu, starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. "Sauerbruch Hutton" izveidoja 1989. gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā. 1992. gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni.

"Sauerbruch Hutton" Latvijas partneris ir "Arhitekts Ingurds Lazdiņš". Biroja izveidotājs ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi ir arhitekts Ingurds Lazdiņš. Arhitektu biroja portfolio ir vairāki projekti Rīgā – iroju komplekss "Ostas Skati", tirdzniecības, biroju un dzīvojamā ēka Elizabetes ielā Tal Residence, RVLTRC sakaru masts Ērgļu ielā un citi. "Ostas Skati" 2007. gadā ieguvis Latvijas Arhitektu savienības balvu kā Labākā publiskā ēka, un gadu pēc tam biroju komplekss novērtēts kā labākā jaunbūve Rīgā (Rīgas domes Gada balva).

Projekta apraksts: "Neikoniskais muzejs.

Laikmetīgās mākslas muzejs jaunajā "New Hanza City": teritorijā ietur "neikoniskuma" pozīciju, kļūstot par apkaimes enkuru un kontrapunktu. Kā vienkārša pajumte – nojume vai noliktava – šis ēkas risinājuma priekšlikums apzināti izvairās no arhitektoniska salīdzinājuma vai sāncensības ar jauno dzīvojamo un biroju ēku mūsdienīgo ekspresionismu. Tāpat arī tas paliek nostāk un neiesaistās pieaugošās inflācijas skartajā pasaules sacensībā par ekstravagantāko muzeju arhitektūru. Muzeja ēka būs vieta ar klusu, bet stipru raksturu, intimitāti un pārsteigumu.

Ēka risināta kā vieta darbam, kas sniedz pietiekami elastīgu infrastruktūru, lai kalpotu mūsdienu muzeja daudzveidīgajām vajadzībām, un paredz gan vietu izstādēm, performancēm, diskusijām un polemikai, gan telpas dažādu projektu realizēšanai, interpretēšanai, pētniecības darbam un savstarpējai saziņai.

Tā piedāvā plašu telpu klāstu, daļa ir noslēgtas, citas nosacīti atklātas un ar starptelpu raksturu. Katra no tām gaida savu interpretāciju kā galerija, studija, pasākumu vai performanču vieta, agora, radošas konstruēšanas vieta vai noliktava."