"Facebook" komentāros izskanēja versijas, ka maketu vajadzētu atdot pašam muzejam vai Latvijas Arhitektu savienībai, tāpat cilvēki pauda sašutumu, ka šāda lieta ar vēsturisku vērtību palikusi zem klajas debess.
Portāls "Delfi" sazinājās ar vienu no KKC īpašniekiem – Dāvi Kaņepi – lai noskaidrotu maketa izcelsmi un turpmāko likteni.
"Tieši pirms gada Zaiga Gaile rīkoja performanci, kurā varēja aplūkot šo maketu ar Gunāra Birkerta iecerēto piebūvi. Ikvienam bija iespēja novērtēt un pašam izdarīt secinājumus, kā ir labāk," stāsta Dāvis.
Sākotnēji arhitekte Gaile bija iecerējusi maketu pārvietot uz savu biroju, tomēr tas bijis tik milzīgs, ka nav varēts to iedabūt telpā pa durvīm. Tā tas nokļuvis Kaņepes kultūras centrā.
"Labprāt pieņēmām to un nolēmām izdomāt, ko ar to darīt. Tā tas visu ziemu pie mums nostāvēja. Nolikām, bet neko neizdomājām," smejas KKC saimnieks.
Tad lietuviešu antropoloģe Jurga Kupsitīte nolēmusi, ka tas būs viņas mākslas darbs. Tas jānoliek pagalmā un jāļauj tam pamazām lietū, vējā un saulē sabrukt. Un tikai tad, kad tas būs saslapis, sabrucis un izgaisis, latvieši tiks vaļā no mūžīgā aizvainojuma par bijušo okupāciju. "Kad tas būs pelnos, mēs būsim brīvi".
"Beigās tomēr izlēmām, ka nedrīkst šādi ļaut iet bojā vēsturiskam maketam, kas taisīts pēc precīziem mērogiem. Tāpēc ielikām "Facebook" sludinājumu, un tad sākās…"
"Šobrīd izskatās, ka Okupācijas muzeja makets ceļos uz Lietuvu, kur būs aplūkojams kādā mākslas centrā. Turklāt tur tas atradīsies zem jumta," stāsta Dāvis.
Arhitekte Zaiga Gaile manifestāciju pret Okupācijas muzeja piebūvi – Nākotnes namu – sarīkoja pērnā gada 14. jūlijā savā mājas dārzā, kur skaidroja savus iebildumus. Viņa neslēpj – tā ir 20. gadsimta 70. gadu modernisma stilā celtās Okupācijas muzeja ēkas kropļošana un laukuma nesamērīga pieblīvēšana.
