Foto: Publicitātes foto
Kaņepes kultūras centra (KKC) īpašnieki vienojušies ar īpašniekiem - studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" filistru biedrību - par ēkas Skolas ielā 15 nomu līdz 2041. gada maijam, portālu "Delfi" informē KKC pārstāvji.

Kaņepes Kultūras centrs, kas atrodas vēsturiskajā Jāzepa Mediņa mūzikas skolas ēkā Rīgā, darbojas no 2011. gada, bet nu jau vairāk nekā divus gadus bijis slēgts apmeklētājiem, jo veic apjomīgus ēkas renovācijas darbus. Kā atgādina īpašnieki, darbiem ieilgstot, bijis nozīmīgi panākt jaunu ilgtermiņa vienošanos ar ēkas īpašniekiem, studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" filistru biedrību. Ēkas apsaimniekotājs un attīstītājs ir SIA "Kultūras centrs", bet satura veidotājs - biedrība "Kaņepes Laikmetīgās kultūras centrs" - kopā pazīstami kā Kaņepes Kultūras centrs.

"KKC pateicas un uzteic ēkas īpašnieku iedziļināšanos sarežģītajā situācijā un domāšanu ilgtermiņā, un ir priecīgi paziņot, ka kultūras centra liktenis ir skaidrs - tas darbosies vēl vismaz 18 gadus - līdz 2041. gada maijam. Tik garš ilgtermiņa līgums neatkarīgam kultūras centram Rīgā un Latvijā ir liels retums," uzsver KKC pārstāvis Kaspars Kondratjuks.

"Fraternitas Lettica" Filistru biedrības valdes loceklis Mārtiņš Bērziņš: "Korporācijas, kā mājas īpašnieka, mērķis vienmēr ir bijis arī atbalstīt un veicināt sabiedrisko dzīvi izglītojošā un saistošā veidā, tajā pašā laikā saglabājot tradīcijas un vērtības. Esam priecīgi par panākto vienošanos ar KKC par tālāku sadarbību un ceram uz ātru darbības atsākšanu. Pēdējie gadi arī mums kā organizācijai nav bijuši tie vieglākie. Tomēr, ja mēs sadarbojamies, meklējam risinājumus un kopā viens otram palīdzam, tad visas grūtības un izaicinājumi ir vieglāk pārvarami. Latvijas lielākā vertība ir mūsu cilvēki un, ja mēs visi kopā vēlamies KKC, tad tam būs būt!"

"Lai arī esam priecīgi par ilgtermiņa līguma noslēgšanu, finansējuma piesaistīšanas avoti vēl joprojām ir neskaidri, jeb precīzāk - naudas nav", stāsta Kondratjuks. "Ja reiz problēmas ar ēku renovāciju ir skārušas tādas masīvas valsts kultūras organizācijas kā Jaunais Rīgas teātris, Lielā ģilde un Valmieras Drāmas teātri, tad kā var pieņemt, ka neatkarīgas kultūras vietas, kuru pastāvēšanai nav neviena ilgtermiņa atbalsta programma, varēs pastāvēt? Līdz ar to lielākais izaicinājums - piesaistīt naudu renovācijas pabeigšanai un telpu iekārtošanai - vēl priekšā."

Lai turpinātu attīstīt KKC par radošu organizāciju un notikumu centru, tiek meklēti sadarbības partneri gan bāra un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, gan kultūras un nevalstiskās organizācijas, kuras vēlētos līdzdarboties ēkā Skolas ielā 15.

Foto: Publicitātes attēls

"Nesenie piemēri dažādās Latvijas pašvaldībās par to vadītāju autoritāru iesaisti kultūras organizāciju darbībā lieku reizi atgādina par nepieciešamību pēc neatkarīgiem kultūras centriem, kuri nav politiski ietekmējami," turpina Kondratjuks. "Jau sākotnēji KKC tika veidots kā kultūru satikšanās vieta, kur tiek realizētas radošu cilvēku idejas. Tagad meklējam organizācijas, biznesus, ar ko sadarboties un apdzīvot burvīgo ēku un dārzu, radot un dalot pakalpojumus, veidotu pasākumus, nepieļaujot satura ietekmēšanu. Šobrīd aicinu pieteikties tās (organizācijas), kas vēlas piedalīties šādas vietas kopradīšanā!"

KKC pārstāvji pagājušā gada laikā ir tikušies arī ar Vācijas vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu un Francijas vēstnieci Latvijā Aurēliju Ruajē-Gunēnu, kuriem pateicas par atvēlēto laiku konsultācijām un praktiskiem ieteikumiem kultūrpolitikas veidošanā, un cer, ka šīs sarunas turpināsies visdažādākajos līmeņos un noslēgsies ar visai nozarei nozīmīgiem lēmumiem.

Jau ziņots, ka KKC uzsāka pūļa finansēšanas kampaņu 2021. gada maijā, kurā vairāk kā 1600 atbalstītāji saziedoja 95 523 eiro, piesaistīja aizņēmumu 250 000 eiro, bet ēkas sliktākā stāvokļa, pandēmijas un kara dēļ izmaksas būtiski palielinājās, tādēļ 2022. gada maijā būvdarbi apstājās.
Ēkas renovācijas pabeigšanai nepieciešami vēl vismaz divi simti tūkstoši eiro.

KKC misija ir veidot regulāru, starpdisciplināru laikmetīgās kultūras programmu, kā arī būt platformai demokrātiju veicinošiem un uz pilsonisku sabiedrību vērstiem pasākumiem. Pēc ēkas renovācijas pieejamā platība palielināsies līdz 762 kvadrātmetriem līdzšinējo 430 vietā, kā arī tiks izbūvēts lifts un ventilācijas sistēma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!