Kas ir laba arhitektūra? Atbild Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrija  (10)

Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 pieteiktos darbus iespējams aplūkot Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā. Šobrīd darbus vērtē nacionālā žūrija, kam drīzumā sekos starptautiskās žūrijas vērtējums. Paralēli tam aprīlī sāksies arī sabiedrības balsojums portālā "Delfi", savukārt balvu pasniegšana notiks 19. maijā.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

Kas ir laba arhitektūra? Jautājums jau sākotnēji ietver divus neatbildamus jēdzienus. Vispirms - labais un sliktais? Stāsts par to, ko cilvēcei maksāja maldīgais vilinājums iemācīties tos atšķirt, ir arhetipisks, tā cena ir zaudēta Paradīze, bet rezultāts - tik un tā visi grēkojam. Un kas vispār ir arhitektūra? Brīnišķīgs cilvēces pieredzes apkopojums - kā būvēt vienkārši labas ēkas vai kādas augstākas varas vēsts, vai ģēnija Ego pašizpausme? Mazliet no visa, bet nekur daudz tālāk par Vitrūvija - noderīgs, noturīgs, skaists - netiekam. Varbūt nav arī nepieciešams.

Ja attiecinām jautājuma būtību uz gada balvas pretendentu izvērtējumu - nedomāju, ka mūsu uzdevums būtu kādu vienu atzīt par vienīgo labo esam, pretnostatot to citiem - sliktiem (vai sliktākiem). Diez vai tas vispār iespējams, nedz vajadzīgs. Protams, intrigas uzturēšanai kāds saņems ananāsu, kāds ne, bet tā jau tik tāda rotaļa. Šī pasākuma jēgu es saskatu uzdevumā aprādīt kādu lauku, būvju kopumu, kuras apzināmies kā šajā laika posmā īpašas, nozīmīgas, raksturīgas. Žūrijas "gudrajo" sūtība tad būtu spēt pastāstīt pasaulei, ar ko šīs būves īpašas un kāpēc šoreiz tāda izvēle. Pārējo savās vietās noliks laiks.

Pēc studijām RPI Arhitektūras fakultātē Uģis Kaugurs saņēma aicinājumu kļūt par Liepājas galvenā arhitekta projektēšanas biroja vadītāju, vēlāk kopā ar kolēģi izveidoja savu biroju. Pēc studijām Lundas Universitātes kursā "Arhitektūra un starptautiskā attīstība" sāka pildīt Liepājas pilsētas galvenā arhitekta pienākumus. Kopš tā laika darbs pašvaldībās mijies ar privātpraksi, pamatā – pilsētplānošanas jomā. Tas devis kontaktus un pieredzes apmaiņu ar citu valstu kolēģiem, tāpat iespēju piedalīties gan vietējo, gan starptautisko arhitektūras un plānošanas konkursu žūrijās un to organizēšanā. Izdevies pašam vai kopā ar kolēģiem no birojiem NAMS un AKA veiksmīgi spēkoties ar tādiem birojiem kā "Zaha Hadid Arch" un "Henning Larsens Tegnestue".

Domāju, ka definēt labu arhitektūru ir gandrīz neiespējami. Tomēr ir virkne īpašību, bez kurām laba arhitektūra nevar veidoties. Dažas no tām ir: vides konteksts - arhitektūras objekts var nemanāmi iekļauties, var kontrastēt ar apkārtējo vidi, tomēr būtiski ir tas, cik harmoniski tas sasaucas ar apkārtni; precīzi un nevainojami atrisināta funkcija - stūrakmens, bez kura nevar runāt par labu arhitektūru; nepārprotami un skaidri uztverama ideja, sasaistē ar augstu detalizācijas pakāpi, gan projektā, gan realizācijā.

Pēc studiju beigšanas strādājis vairākos arhitektu birojos: "5. avēnija", " Sīlis, Zābers & Kļava", "MG Arhitekti", kopš 2000. gada ir "AB3D" valdes loceklis. Latvijā 2015. gadā par Rēzeknes Augstskolas Inženierstudiju fakultātes korpusu ieguvis Gada balvu arhitektūrā un atzinības balvu konkursā "The Plan Award" (Milānā). Par dzīvojamo kompleksu "Čiekurkrasti" (Ādažu novadā) apbalvots vairākos konkursos: MIPIM Architectural Review Future Projects Award un Architizer A+Award (Ņujorkā) – galvenā balva. Darbi publicēti dažādos žurnālos: "DEKO", "Pastaiga", "Latvijas Architektūra", kā arī grāmatās ("Latvijas Arhitektūra 1991–2011" un "Latvijas laikmetīgā arhitektūra"). Juris ir Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis.

Laba arhitektūra ir tāda, kas ir gan atbilstoša savam laikam, gan spēj fiziski un morāli nenovecot un adaptēties procesiem visā tās mūža garumā. Tā iekļaujas kontekstā, ar to domājot ne tikai apkārtējo vidi, bet arī sociālo, ekonomisko un citus kontekstus. Labai arhitektūrai ir raksturīgs vienots kopējais tēls, un tā spēj aizraut ar pārdomātām detaļām.

Didzis Jaunzems ir arhitekts un arhitektu biroja DJA vadītājs. Studējis un guvis praktisku pieredzi arhitektūras projektēšanā un pilsētplānošanā Latvijā, Norvēģijā un Itālijā. Tāpat ir piedalījies arhitektūras vasaras skolās Nīderlandē un Somijā, plenēros Indijā, Ķīnā un Šveicē, kā arī arhitektūras konkursos Eiropā. Didzis Jaunzems ir strādājis kā arhitekts vadošajā pasaules arhitektu birojā OMA (Office for Metropolitan Architecture) pie bibliotēkas, izstāžu parka, universitātes projektiem Francijā, Maskavas paplašināšanas projekta Krievijā, kā arī citiem valstiska mēroga projektiem Tuvajos Austrumos. Didzis Jaunzems ieguvis Latvijas Arhitektūras gada balvu 2013. un 2015. gadā par Likteņdārza skatu terasi un Dabas koncertzāles paviljonu.

Arhitektūra ir čaula cilvēkam, tā apvalks un turpinājums, atbrīvošanās un iekšējais mirdzums. Vai tā ir dienas gaisma vai ēnas radīta drošība, krāšņi ziedi vai minimālisms – galu galā katram ir jāieskatās sevī, lai atklātu kāda arhitektūra viņam der.

Sintija Vaivade ir arhitekte, absolvējusi Berlīnes Mākslas augstskolas Arhitektūras fakultāti un ieguvusi Berlīnes Arhitektu kameras diplomu restaurācijā. Strādājusi vairākos Berlīnes birojos. Kopš 2003. gada vada biroju SINTIJA VAIVADE_ARHITEKTE Latvijā. LMA Funkcionālā dizaina katedras vieslektore. Saņēmusi Latvijas Arhitektūras balvas par ēkas pārbūvi Dzirnavu ielā 60/2 (tā sauktais Šmēlinga nams, 2007), dzīvojamo māju Jūrmalā, 33. līnijā (2011) un pagājušā gada Arhitektūras balvu par brīvdienu māju "Brieži" Kurzemē. Arhitektes darbi atzinīgi vērtēti gan vietējā, gan starptautiskā mērogā un publicēti svarīgākajos arhitektūrai veltītos izdevumos. Regulāri piedalījusies starptautiskos un vietējos konkursos.

Hēgelis teica, kā skaists ir tas, kas atklāj priekšmeta būtību. Tātad, laba arhitektūra ir pēc definīcijas skaista.

Gļebs Panteļejevs ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu un strādā tēlniecības un dizaina jomā. Viņa pirmā personālizstāde notika 1993. gadā, bet kopumā bijušas 13 personālizstādes. Bieži piedalījies izstādēs, pārstāvot Latviju un prezentējot Latvijas kultūru. 2001. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības Gada lielo balvu vizuālajā mākslā. Gļeba Panteļejeva darbi atrodas uzņēmumu un privātajās kolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā. Viņš ir daudzu vides darbu autors – kopā ar arhitektu Andri Veidemani veidojis skulptūru "Teleports" (Kuldīga, 2013), pieminekli pulkvedim Oskaram Kalpakam (Rīga, Esplanāde, 2006), skulptūru "Melnais slieksnis" pie Stūra mājas (Rīga, 2003), pulksteni Dzintaros (Jūrmala, 2005) u.c. Pašlaik Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Manuprāt, labai arhitektūrai ir daudz kopīga ar labu dizainu. Tās estētiskie un funkcionālie aspekti strādā komandā, izcila arhitektūra sper soli tālāk par problēmas risinājumu un spēj iztaisnot cilvēka mugurkaulu, pacelt tā pašapziņu.

Edgars Zvirgzdiņš ir absolvējis Braitonas Universitāti Lielbritānijā un pēc atgriešanās Latvijā izveidojis savu dizaina studiju "Associates, Partners et Sons". Lai gan vairums studijas darbu iekļaujas tradicionālā grafiskā dizaina kategorijā, bieži tiek strādāts arī pie izstāžu dizaina, produktu dizaina un arhitektūras grafiskajiem projektiem. No 2012. līdz 2014. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektors, mācot grafiskā dizaina pamatprincipus produktu un vides dizaina studentiem. 2015.gadā saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu, bet 2010.gadā – Lielo gada balvu par izstādi "Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa", kā arī citus radošo industriju apbalvojumus.

Laba arhitektūra neapnīk — tā veido cieņpilnas attiecības ar apkārtējo vidi un nepieprasa visu uzmanību tikai sev, bet tajā aizvien ir iespējams atklāt ko jaunu. Uz labu arhitektūru ir patīkami skatīties un tajā ir viegli būt. Laba arhitektūra ir saprātīga — tā netērē pārmērīgi daudz resursu un atjautīgi izmanto telpu un materiālus. Laba arhitektūra cilvēkus vieno, nevis izolē.

Studējusi arhitektūru Rīgā un urbānismu Delftas Tehniskajā universitātē Nīderlandē. Strādājusi birojos "MADE arhitekti" Rīgā un SVESMI Roterdamā, bet 2013. gadā kopā ar Tomu Kokinu nodibinājusi studiju "Fine Young Urbanists". Paralēli darbam arhitektūrā Evelīna jau 10 gadus raksta interneta un drukātajiem izdevumiem: iknedēļas žurnālam "Ir", portāliem A4D un "Arterritory", grāmatu sērijai "Process". Evelīna ir Latvijas radošo industriju interneta platformas FOLD līdzdibinātāja un redaktore. Lektore RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē, vieslektore Ūmeo Universitātes Arhitektūras skolā, programmas direktore Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskajā vasaras skolā.

Laba arhitektūra izteiksmīgi atspoguļo izpratni par cilvēkiem un vides raksturu. Ideālā gadījumā tā ir elastīga un utopiska, sakārtojot dzīvi gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.

Viesturs Celmiņš ir sociālantropologs un pēta pilsētu attīstību, liela mēroga celtņu plānošanu un stratēģisko analīzi. Viņš ir bijis Fulbraita stipendiāts Ņūskūlas Universitātē Ņujorkā un ESRC stipendiāts Kembridžas universitātē. Šobrīd veic pētījumus pilsētu plānošanas jomā, kā arī lasa lekcijas Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.