Pārcelšanos uz jauno visai iespaidīga izmēra muzeju krātuvi Pārdaugavā uzsācis arī Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM), kura krājumā ir teju miljons dažādu lielāku un mazāku priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, rokrakstu. Turklāt tas glabā ne tikai savu, bet arī Memoriālo muzeju apvienības un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja krājumu. Simbolisko pārcelšanos Rakstniecības un mūzikas muzejs uzsāka vienā no pašām pirmajām šī gada darba dienām, divās mapītēs pārvedot dokumentus un fotogrāfijas, kas saistītas ar rakstnieku Rūdolfu Blaumani un komponistu Emīlu Dārziņu.
Vispirms neliels atgādinājums – Rakstniecības un mūzikas muzejs šobrīd ar saviem apmeklētājiem ir visai sarežģītās attiecībās. Proti, tāda muzeja, kurp doties sestdienas pēcpusdienā vai aizvest ārzemju draugus, nemaz nav – jau kopš 2013. gada 21. decembra, kad pirms rekonstrukcijas pēdējo reizi varēja apmeklēt tā telpas Pils ielā 2. Cerīgajai durvju slēgšanai, kas solīja atalgot ar ērtām un mūsdienu prasībām atbilstošām telpām, sekoja iestrēgusi muzeja ēkas restaurācija un pārbūve, vairākkārt atlikti termiņi un tiesāšanās. Pēc šķietami mūžīgā strupceļa šobrīd RMM ir ticis pie jaunām izstāžu un ekspozīcijas telpām Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā, ko plānots apmeklētājiem atvērt 2022. gadā. Līdz tam – ceļojošās izstādes un aktīva rosīšanās digitālajā vidē.
Vēl jāatgādina, ka muzeja krājumam šī ir jau otrā pārcelšanās sešu gadu laikā – iepriekšējā notika ārkārtas apstākļos pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gadā. "Tas ir biežāk, nekā vairums cilvēku pārceļas no viena dzīvokļa uz otru," vēlāk sarunā ar "Delfi" teiks Mūzikas krājuma glabātāja Dana Filipsone. Turklāt toreiz pārcelšanās notika milzīgā steigā, mobilizējot muzeja darbiniekus burtiski nakts laikā.
60 flīģeļi un Ikstenas gailenes
RMM direktore Iveta Ruskule stāsta, ka vienību skaits krājumā ir ap 960 tūkstošiem, tātad teju miljons. "Mūsu krājumā ir ļoti dažāda veida priekšmeti. Svara ziņā vieglākās ir fotogrāfijas, dokumenti, rokraksti, iespieddarbi, afišas. Taču mums ir arī mākslas kolekcija, kurā ir lielformāta gleznas, skulptūras. Ir teātra kolekcija, kurā ir ārkārtīgi daudz kostīmu, rekvizītu, arī scenogrāfiju un mēbeļu. Pietiek dažādības, par ko lauzīt galvu gan mums, gan pārvadātājiem. Grūtākā lieta ir saprast, kā izgrozīt, izdabūt no šīs ēkas šīs lietas ārā," stāsta muzeja direktore.
"Būtu par skaļu teikts, ka šoreiz pārcelšanos izbaudām, taču esam priecīgi, ka varam visu plānot racionāli, nekaitējot ne darbinieku, ne krājuma veselībai," sarunā ar "Delfi" saka Ruskule.
Muzeja vadītāja atzīst, ka tomēr ir Vecgada vakara sajūta. Brīdī, kad sarunājamies, lielā pārcelšanās kravas furgonos gaidāma pēc dažām dienām. Decembrī uz Pulka ielu jau pārvests smagais inventārs – restaurācijas darbnīcas aprīkojums, mēbeles, bet liela daļa krājuma ir sapakota zilās plastmasas kastēs. Tas notiek stingrā kārtībā un alfabētiskā secībā. "Šobrīd esam tikuši līdz burtam L, konkrēti – līdz Visvaldim Lāmam," precizē Rakstniecības vēstures krājuma glabātāja Ieva Liepiņa.
Burtiskā nozīmē smagākā un sarežģītākā pārvešana stāv priekšā muzeja Mūzikas vēstures krājumā esošajiem flīģeļiem – tādu ir 60. Piemēram, Baumaņu Kārļa flīģelis, pie kura tapa Latvijas valsts himna, Emiļa Melngaiļa klavieres, dziedātājas Alīdas Vānes instruments...
Līdz pārvešanai nozīmīgie instrumenti glabājas krātuvē Tērbatas ielā. "Šobrīd tie ir tik ļoti saspiesti un sabīdīti... Būsim priecīgi par iespēju Pulka ielas krātuvē izvietot tā, lai krājuma glabātājs un kuratori, kuri kādu no tiem varbūt vēlēsies eksponēt, varētu tos ērti apskatīt no visām pusēm, neizkrāmējot puskrātuvi," gandarīta ir Ruskule.
