Foto: Publicitātes attēli
Mākslas izpausmes veidi ir tik nebeidzami, cik bezgalīga ir cilvēka iztēle, kas tos rada. Vieni izmanto otu, citi fotoaparātu vai metālu, bet dažiem māksliniekiem labākais instruments savas pasaules atklāšanai publikai ir dabas dotais ķermenis.

To var fotografēt, apgleznot, aplīmēt un izmantot efektīgu performanču radīšanai. Portāls "Delfi" iepazīstina ar astoņiem māksliniekiem, kuru obligāta mākslas darbu sastāvdaļa ir cilvēks:

Fotošopētā āda


Foto: Publicitātes attēli

Ar tetovējumu nevienu vairs nepārsteigsi. Francijas mākslinieks Luiks, kurš pieņēmis segvārdu Xoil, gan ir atradis veidu, kā šokēt - viņš kopā ar savu kolēģi un draugu Džefu ir vieni no pirmajiem, kas atklājuši jaunu tetovēšanas mākslas virzienu, ko internetā dēvē par digitālās kompozīcijas tetovējumiem.

Lai gan viņam ir uzradušies sekotāji un fotošopētie tetovējumi, kā viņš pats tos sauc, strauji kļūst aizvien populārāki arī citviet Francijā, kā arī Beļģijā un Šveicē, tetovētāja Luika darbi joprojām ir uzskatāmi par unikāliem.

Pēc īsas iepazīšanās ar viņa stilu, tas ir arī viegli atšķirams no visiem citiem. Luiks atšķirībā no citiem tetovētājiem nepiedāvā brīvus zīmējumus vai iepriekš sazīmētas sagataves, bet katram klientam pēc viņa aptuvenām vēlmēm ar "Photoshop" programmas palīdzību izveido grafisku mākslas darbu, kuru pēcāk ļoti rūpīgi pārzīmē ādā.Mākslinieks laiku pa laikam dodas tūrēs pa Eiropu, taču ikdienā sastopams Francijā, Šveices pierobežas pilsētiņā netālu no Ženēvas. Kā liecina viņa "Facebook" profils, viņš ir aizņemts līdz nākamā gada vidum, bet interesenti varot mēģināt pieteikties rindā jebkurā laikā.

Ķermenis ir labākais molberts


Foto: Publicitātes attēli

Kreigs Treisijs uzauga Ņuorleānā, ASV, kur kopš mazotnes kopā ar ģimeni piedalījies karnevālos, kas viņu iedvesmoja kļūt par profesionālu ķermeņu apgleznotāju. Viņš pats norāda, ka viņa mērķis atšķirībā no daudziem šovu māksliniekiem ir turpināt nepārtrauktu šī senā mākslas veida izpēti, atklājot jaunus priekšstatus par to un pārkāpt aizvien jaunas robežas.

Uzaudzis īstā hipiju ģimenē, Treisijs jau agrā vecumā juties brīvs eksperimentēt un izpausties mākslā, kā vien pats vēlas. Kad viņš nolēmis savu dzīvi veltīt mākslai, tas visiem šķitis tikai pašsaprotami.

Ilgus gadus apguvis aerografiku un strādājis, apgleznojot dažādus priekšmetus dāvanām, kā arī par ilustratoru reklāmas aģentūrā. Tomēr viņš jutis, ka sevi izsmeļ. Piedaloties karnevālos un apgleznojot savu tuvinieku un draugu sejas, Treisijs sapratis, ka tas ir kaut kas spēcīgs.

"Rokenrolu un repu arī neviens sākotnēji neuztvēra nopietni, bet, lūk, kas no tā ir sanācis. Man pašam vajadzēja sešus gadus, lai saprastu, ka šis senais mākslas veids ir tas, kas mani nopietni aizrauj," savā interneta vietnē atklāj mākslinieks.

Viņš ir izkopis mākslas tehniku, kurā pretēji citiem ķermeņa apgleznotājiem viņš izveido kompozīciju no cilvēku ķermeņiem un tai pielāgo gleznojumu. Patlaban viņš ir arī pasaulē pirmās ķermeņa apgleznošanas mākslai veltītās galerijas īpašnieks.

Prot paslēpt cilvēkus


Foto: Publicitātes foto

Austrālijas māksliniece Emma Haka jau gadiem apglezno ķermeņus, taču tieši dziedātāju Gotjē un Kimbras singla "Somebody" videoklips padarīja viņu slavenu visā pasaulē.

Līdz tam viņas portfolio ietilpa cilvēku "noslēpšana" izteikti krāšņos tapešu rakstos. Līdzīgu risinājumu savam klipam vēlējās arī duets, kādēļ pie tā tapšanas tika pieaicināta Haka. Interesanti, ka Kimbras apgleznošana vien esot prasījusi 12 stundas, pēc kuras dziedātāji bijuši visai nomocīti vēl pat nesākuši filmēšanos.


Pirms neilga laika savas tautietes darbu pasūtīja arī Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas analoga iestāde Austrālijā, kura vēlējās, lai māksliniece rada darbu, kas liktu cilvēkiem braukt lēnāk. Viņa uz kopumā septiņpadsmit cilvēku - atlētu un akrobātu - ķermeņiem uzgleznoja auto, kas cietis avārijā (attēlā augšā).

Sajūtu puskailā izdejošana


Foto: Kadrs no video

Ne viss mākslā ir aptaustāms. Viena no performanču jeb izrādes mākslas formām, kas sākotnēji radusies identitātes meklējumos, ir japāņu avangarda deja buto. Kamēr klasiskajās dejās un izrādēs liela nozīme ir sižetam un tērpiem, buto pats nozīmīgākais elements ir cilvēka ķermenis.

Deja attīsta ķermeņa apzināšanos, prāta un ķermeņa vienotību, kā arī palīdz apzināt personības iekšējos resursus. Lai gan tā ir izrāde, pašiem dejotājiem deja kalpo kā kustību terapija, kas dod psihoterapeitisku piedzīvojumu un uzlabo arī cilvēka emocionālo un fizisko dzīvi.Līdz ar to buto pat vairāk darbojas kā pašu dejotāju sajūtu pārbaude, un dejas parādīšana citiem parasti ir vien sekundāra. Sajūtas pastiprina tas, ka dejotāji parasti ir grimēti balti un daļēji vai pavisam kaili, izskatoties visai rēgaini.

Sevi naglo un sašauj


Foto: Publicitātes foto

Tikmēr citi performanču veidi ir vērsti pavisam pretēju mērķu sasniegšanai - iegūt maksimāli plašu auditorijas uzmanību, kā rezultātā iespējams gan gūt darba novērtējumu, gan iekasēt samaksu vai kādā citā veidā pelnīt. Lai gan daudzu kritizēta, šāda peļņa tikai eksistenciāli loģiska māksliniekam, kas izvēlējies šo izpausmes veidu.

Viens no pazīstamākajiem pasaules performanču meistariem līdzās tādiem vārdiem kā Džīna Peina, Marina Abramoviča, Ulajs vai Oļegs Kuļiks ir Kriss Bērdens. Septiņdesmito gadu sākumā viņš ieguva slavu ar performanci "Shoot", kuras laikā lika asistentam no piecu metru attāluma iešaut viņam augšdelmā.Trīs gadus vēlāk viņš no vienkārši atpazīstama mākslinieka, kurš mākslas dēļ gatavs iet caur sāpēm, kļuva par leģendu. Viņš lika sevi pienaglot pie gaiši zilas "Volkswagen Beatle" jumta, atgādinot Jēzus krustā sišanu. Vēlāk viņš naglas, ar kurām tika piesists pie vabolītes, apzeltīja un pārdeva.

Uzaicināja novemt Lady Gaga


Foto: Publicitātes foto

Pasaulē atzītā māksliniece Millija Brauna ir pratusi apvienot performanci ar vizuālo mākslu. Tiesa, par augstās raudzes mākslu gan tiek atzītas tieši viņas performances, ne to laikā radītie darbi.

Brauna savās izrādēs dzer iekrāsotu pienu, kuru pēcāk izvemj uz molbertiem mūzikas vai gaismu šova pavadībā. Pati savā mājaslapā māksliniece šo procesu dēvē par varavīkšņu vemšanu. Viņa skaidro, ka šovu mērķis nav šokēt vai atgādināt skatītājiem par kādām sabiedrības problēmām, bet gan norādīt, cik daudz dažādos veidos var tapt skaistas lietas.

Lai gan performanču metode var šķist šķebinoša, viņas sniegums tiek vērtēts kā askētiski baudāms. Māksliniece savulaik pat uzaicināta piedalīties kopēja projekta radīšanā ar dziedātāju Lady Gaga. Tajā Brauna Gagas baltajai kleitai eleganti uzvēma zilu krāsu.

Portāls "Delfi" arī iepriekš ir rakstījis par māksliniekiem, kuri performanču laikā radījuši mākslas darbus - gleznojot ar dibeniem, ar krūtīm, ar sniega dēli un pat ar dzimumlocekli, turklāt vienā šādā darbā savulaik attēlota arī latviešu dziedātāja Aiša. Tiesa, atšķirībā no Braunas līdz augstajai mākslai šiem autoriem gan vēl ir tālu.

Bez robežām


Foto: Publicitātes foto

Jau pieminētā Bērdena laika biedre, serbu performanču meistare Marina Abramoviča mākslas dēļ nav baidījusies upurēt savu ķermeni. Lai gan viņa karjeras laikā ir uzstājusies vairākās izrādēs, vairākkārt pat riskējot ar savu dzīvību, vienu no radikālākajām viņa īstenoja 1974. gadā.

Abramoviča izrāžu sēriju ietvaros performancē ar nosaukumu "Ritms 0" uz galda salika septiņdesmit divus dažādus priekšmetus, piemēram, pildspalvu, šķēres, ķēdes, cirvi, pielādētu pistoli, kā arī augļus, medu, ķemmi, fotoaparātu un alkohola pudeles. Tur bija arī zīmīte, kurā auditorija bija aicināta izmantot šos priekšmetus, lai darītu ar mākslinieci visu, ko viņa vēlas, un pateikts, ka viņa neiebildīs un nepretosies.

Rezultāts, ko viņa aprakstīja esejā pēc izrādes bija patiesi šokējošs - ja sākumā nejaušie muzeja apmeklētāji tikai spēlējās, kaut ko pakarot vai uzrakstot uz Abramovičas sejas, tad vēlāk kāds atļāvās noraut viņas drēbes, kāds cits iegriezt kaklā un nolaizīt asinis, bet kāda sieviete pielādēto ieroci iespieda mākslinieces rokās, pavēršot to pret viņas galvu, un vēroja, vai viņa patiešām nepretosies.

Tas ilga sešas stundas, pēc kurām viņa sāka kustēties brīvi un devās pretī auditorijai gandrīz kaila, asiņojoša un ar asarām acīs. Tajā mirklī visi esot metušies bēgt. Šajā performancē māksliniecei izdevās sasniegt savu mērķi - parādīt, uz ko ir spējīgi parasti cilvēki, kas devušies uz muzeju.

Eseja un viena fotogrāfija no šīs izrādes tagad apskatāma slavenajā Bilbao Gugenheima muzejā. Pielikumā video angļu valodā Abramoviča stāsta par savu darbu:

Puķītes un putniņi no kailiem ķermeņiem


Foto: Publicitātes foto

Jaunās amerikānietes Sesīlijas Vēberes darbus pasaule iepazina tikai pirms dažiem gadiem pēc publikācijām mākslas un kultūras žurnālos visā pasaulē. Nupat tie arī devušies pasaules izstāžu tūrē un pašlaik apskatāmi Veronā, Itālijā, liecina mākslinieces interneta vietne.

Par spīti naivajam stilam, kādā viņa ar foto apstrādes programmu palīdzību no koši ietonētiem kailu ķermeņu attēliem izveidojusi dažādas formas, piemēram, putniņus un puķes, viņa aicināta izstādīt darbus galerijās visā ASV.

Lielākajā daļā darbu redzama pati Sesīlija. Savukārt viena darba tapšanā izmantotas pat līdz tūkstoš fotogrāfiju kopijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!