Foto: Publicitātes attēli
Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" šī gada otrais numurs.

Tajā atrodami daudzveidīgi teksti, daļa rakstīti epidēmiju un kara iespaidā. Publikācijās aplūkoti gan tālie mēra laiki, gan kovida pēclaika izjūtas un "krievu pasaule" pirms astoņiem gadiem okupētajā Ukrainas daļā.

Pēc Krievijas iebrukuma šā gada februārī un martā kara ikdienas fiksējumus "Domuzīmei" uzrakstījis ukraiņu rakstnieks Jurijs Zavadskis. Savukārt žurnālists un rakstnieks Staņislavs Asejevs, kuru 2017. gadā nolaupīja tā saucamās Doneckas tautas republikas kaujinieki un kurš brīvībā tika pēc diviem ar pusi gadiem gūstekņu apmaiņas rezultātā, piedāvā fragmentus no savas grāmatas par pieredzēto Doneckas ieslodzījumu vietās.

Žurnālā var lasīt 1665. gadā rakstīto Daniela Defo Londonas mēra laika dienasgrāmatu, kurā daudz paralēlā ar kovidlaikā piedzīvoto, papildina meistarīgās austrāliešu rakstnieces Braionijas Doilas eseja par pasauli pēc kovida. Cita izjūtu gamma atainota Maijas Priedītes un arī igauņu rakstnieces Piretas Raudas stāstos.

Jaunākajā "Domuzīmes" izdevumā publicētas latviešu dzīvā klasiķa Edvīna Raupa un jaunā dzejnieka Druvja Mucenieka dzejkopas, kā arī arī Alises Mētras debijas publikācija.

Ukrainas zīmē iekrāsots ir ne tikai žurnāla vāks, publicēta arī dažādu laikaposmu ukraiņu dzeja. Šo izlasi un arī Jurija Zavadska tekstu latviskojis Māris Salējs.

"Domuzīmē" pieejama intervijā ar Čehijā pazīstamo vēstures grāmatu autoru, izdevniecības "Academia" vadītāju un TV raidījumu vadītāju Jiržiju Padevetu, kurā atklājas, ka Čehijas sabiedrībā pēc totalitārisma sabrukuma noritējuši līdzīgi procesi kā Latvijā. Tostarp viņš uzsver, ka "čehi godina savus mocekļus, bet vēl nav līdz galam iemācījušies godināt savus karotājus. Ja nebūtu komunistiskā režīma, čehiem nevajadzētu nekur bēgt un nevienu nogalināt." Savukārt īsintervijā vēsturnieks Gints Apals atbild uz četrpadsmit jautājumiem par Latvijas vēsturi.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš aplūko līdzšinējo Latvijas atjaunošanas gaitu, kuras mērķis bijis valsts restaurācija, un vaicā pēc nākotnes mērķiem, vērtējot arī sabiedrības izpratni un potenciālu.
Rakstu sadaļā – valodniece Anete Ozola par Ziemeļkurzemes tāmnieku dialektu, vēsturnieks Edgars Plētiens kādreizējo Livonijas mazpilsētu vēstures izpēti sasaista ar mūsdienu perspektīvu, mediju eksperts Jānis Buholcs skaidro, kāpēc "Facebook", "Twitter" un citi tomēr ir uzskatāmi par sociāliem medijiem. Vēsturnieks Roberts Rasums izgaismo pretrunīgi vērtēto Andrievu Niedru kā literātu, kritiķi un ideologu.

Recenzijas uzrakstījuši Inese Dreimane, Ainārs Bambals, Sanita Reinsone, Artis Ostups, Arnis Koroševskis. Savās marta noskaņās dalījusies vēsturniece Inna Gīle.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrējuši Evija Freidenfelde, Elīna Skrapce, Mārtiņš Dziļums, Laura Liepiņa.

"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.

2022. gadā iznāk seši "Domuzīmes" numuri — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!