Foto: Publicitātes attēli
Vasaras vidū klajā laists žurnāla "Domuzīme" šī gada trešais numurs. Tajā publicēti daudzveidīga spektra teksti, aptverot jaunāko literatūru, publicistiku un rakstus par vēsturi.

Prozas sadaļā lasāmi Ilzes Jansones un Baibas Zīles, kā arī sāmu autores Ristenas Soki un īru rakstnieces Sallijas Rūnijas stāsti. Par maija divām nedēļām Armēnijā uzrakstījis Andris Kalnozols.

Publicētas Sintijas Kampānes un Eināra Pelša dzejkopas, arī jauno dzejnieku Paulas Lūcijas Lejiņas, Māras Ulmes, Kristas Annas Belševicas, Alises Bogdanovas, Džonatana Melgalvja kopīga dzejkopa par miera tēmu. Amerikāņu dzejnieka Artura Szē dzejoļus atdzejojusi Kristiāna Šuksta.

Par vērtīgo latgaliskajā un par norisēm latgaliešu literatūrā un valodā intervijā Laurai Melnei stāsta literāte un redaktore Ilze Sperga: "Latgaliešiem nav citas valsts, kas aizsargātu valodu un kultūru, bet latgaliskais ir Latvijas bagātība, nenovērtēts latviskuma resurss austrumu pierobežā."

Vilis Lācītis apcerē preparē Aivara Kļavja, Jāņa Lejiņa, Arvja Kolmaņa un Arno Jundzes prozas darbus, cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai tajos nolasāms kāds vidējais aritmētiskais latviešu pusmūža vīrieša portrets. Publicētas arī recenzijas par jaunākajām grāmatām.

Apaļā galda saruna par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir izmainījis Latvijas sabiedrības uztveri un aktualizējis iepriekš pieklusinātas problēmas. Sarunā piedalās politoloģe Ieva Bērziņa, rakstnieks Arno Jundze, vēsturnieks Gatis Krūmiņš, filozofs Krišjānis Lācis, jurists Jānis Pleps.

Andris Akmentiņš dalās pārdomās par sociāli politisko stāstu nozīmi, jo "karš var beigties, stāsti ne". Ukraiņu rakstnieks Anatolijs Dņistrovijs (Анатơлій Дністровий) Domuzīmei sniedz ieskatu vēsturiskajos ukrainizācijas procesos Ukrainas kultūrā. Savukārt latviešu valodniece Ieva Zuicena dalās atmiņās par latviešu valodas kā valsts valodas atdzimšanu un gremdēšanu pirmajā desmitgadē pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori - Jurijs Tatarkins un Normunds Ozols. "Domuzīmes" galvenā redaktore ir Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori – Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori – Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Žurnāls tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.

2022. gadā iznāk seši "Domuzīmes" numuri - februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!