Latviešu oriģinālprozas sadaļā lasāmi jau iepriekš prozā debitējušā Mārtiņa Pommera un Aivara Tabūna stāsti. Kādreizējos latviešu un lietuviešu trimdiniekus pārstāv Baņuta Rubess ar nesen rakstītu darbu un Antans Šķēma ar 1948. gada stāstu, kas satricināja pēckara lietuviešu bēgļu sabiedrību.
Tāpat lasāma Svena Birkerta eseja Ievas Lešinskas tulkojumā. Tulkojumu sadaļā lasāms arī ar Pulicera prēmiju apbalvotās amerikāņu rakstnieces Džumpas Lāhiri stāsts Jāņa Vādona tulkojumā, kā arī mūsdienu ukraiņu kulta rakstnieka Ļjubko Dereša stāsts Amandas Aizpurietes tulkojumā.
Dzejas sadaļā — Elīnas Līces, Daiņa Deiģeļa, Elīnas Vendijas Rībenas publikācijas, savukārt Edvīna Raupa atdzejā var iepazīt Latvijā dzīvojošā spāņa Rafaela Martina Kalvo jaunāko dzeju. Īpaši "Domuzīmei" Ingmāra Balode atdzejojusi Česlava Miloša dzejas ciklu "Teikumi".
Vēl žurnālā lasāma intervija ar Ingūnu Beķeri — daiļliteratūras tulkotāju no angļu un japāņu valodas, bet recenzijas par grāmatām uzrakstījuši Kārlis Vērdiņš, Agita Misāne, Aija Cālīte, Sintija Kampāne un citi.
Apaļā galda sarunā, kurā piedalās Jānis Braunfelds, Kristīne Irtiševa, Miķelis Grīviņš, Arta Krūze, Vanda Visocka un Guntars Kitenbergs, iztirzāts jauno zinātnieku redzējums par apstākļiem, kādos veidojas Latvijas jaunā intelektuālā elite.
Par Eiropas literatūras vēstures hrestomātijas jaunāko izdevumu, kuru rudenī atvēra Francijā, uzrakstījusi valodniece un tulkotāja Astra Skrābane. Vēsturniece Vita Zelča latviešu preses divsimtgadē veltījusi eseju "Latviešu Avīžu" ceturtajam redaktoram Rūdolfam Šulcam.
Literatūrzinātniece Zanda Gūtmane savā apcerē lūko, kā aizvēsture un viduslaiki attēloti igauņu, lietuviešu un latviešu rakstnieku prozā.
Vēstures sadaļā Andreja Gusačenko raksts par Latvijas krieviem, kurus pārsteidza 1917. gada februāra revolūcija Krievijā. Folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis publikācijā par latviešu buramvārdiem uzsver to kultūrvēsturisko nozīmi un vietu plašākā kultūras mantojuma kontekstā.
Par satura, kvalitātes un atbildības atšķirībām, kādas pastāv starp sociālajiem tīkliem un klasiskajiem medijiem, atgādina komunikācijas un tehnoloģiju jomā strādājošā Ieva Treija.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Anna Zvaigzne, Rūta Briede, Anita Rupeika.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2022. gadā žurnāla redakcija laidīs klajā sešus numurus — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
