Foto: LETA
Kultūras ministrija (KM) noraida piektdien no rīta plašsaziņas līdzekļos izskanējušās Latvijas kordiriģentu bažas par to, ka XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus varētu pārcelt no 2013. uz 2014. gadu.

Sestdien kordiriģenti pulcēsies mobilizācijas sanāksmē. "Latvijas kordiriģentu asociācija 2011. gada nogalē Saeimā, Ministru kabinetā, Kultūras ministrijā un Valsts prezidentam iesniedza daudzu Latvijas iedzīvotāju parakstītu vēstuli par atbalstu Dziesmu un Deju svētku kustībai, tostarp, mērķdotāciju atjaunošanai.

Neskatoties uz to, pieņemtais 2012. gada budžets neparedz iespēju atjaunot mērķdotāciju, kas apdraud iespēju organizēt XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus 2013. gadā. Mūs uztrauc viedoklis, ka ik piecos gados notiekošo Dziesmu un deju svētku kulmināciju būtu iespējams pārcelt uz 2014. gadu," kordiriģentu bažas portālam "Delfi" skaidro Latvijas kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns un piebilst, ka ne vien kordiriģenti, bet arī citu amatiermākslas kolektīvu vadītāji bažījas par to, "kurš uzņemsies atbildību par to, lai Dziesmu un deju svētki notiku arī pēc 10, 20 un 40 gadiem".

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa noraida diriģentu un citu amatiermākslas kolektīvu vadītāju bažas un uzsver, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšana uz 2014.gadu Kultūras ministrijas līmenī nemaz neesot apspriesta.

"Arī kultūras ministres rīcība rāda, ka viņa dara visu iespējamo, lai Dziesmu un deju svētku process notiktu kā ierasts, tādēļ šādam uztraukumam nav pamata," norāda Bīviņa.

Ancāns atzīst, ka lielākās bažas raisa tas, ka kopš 2009. gada, kad notika pirmie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, amatiermākslas kolektīvu vadītājiem par darbu vairs netiek maksāts un daži diriģenti un deju kolektīvu vadītāji, kuri strādā ar vairākiem kolektīviem, to dara vien pašu iniciatīvas dēļ par pašu līdzekļiem.

"Gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem notiek visu svētku starplaiku - piecus gadus. Šajā laikā līdz 2009. gadam, piemēram, lielāko dziesmu un deju kolektīvu augstākajiem vadītājiem tika maksātas algas 60 līdz 80 latu apmērā. Tas, protams, nav daudz, taču tas ir atbalsts situācijā, kad ir jābrauc no viena kolektīva pie otra. Pašlaik šī atbildība gulstas uz pašvaldību pleciem un rodas situācija, ka dažas pašvaldības par to domā vairāk, citas - mazāk".

Kultūras ministrija apturētās mērķdotācijas no valsts budžeta amatiermākslas kolektīvu vadītāju algām sola atjaunot 2012. gada septembrī - nepilnu gadu pirms Dziesmu un deju svētku norises.

"Ministre apzinās, ka šo mērķdotāciju atjaunošana ir nepieciešama un pašlaik šis uzdevums iekļauts arī Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plānā," norāda Bīviņa un atklāj, ka KM izveidota darba grupa sākusi arī projekta izstrādi, kas nosaka, kādā kārtībā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju un sociālā nodokļa samaksai, kā arī šīs mērķdotācijas sadalīšanas kritērijus.

Jautāta, kad šis jautājums varētu tikt skatīts valdības sēdē, Bīviņa konkrētu atbildi nesniedz: "Protams, tas notiks iespējami ātrāk, jo tā ir bijusi arī ministres iniciatīva - atjaunot šīs mērķdotācijas."

 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!