Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem koncertzāles projekta ekonomiskā ienesīguma norma jeb projekta rentabilitātes mērs ir 23,6%. Projekts ir vērtējams kā ekonomiski izdevīgs sabiedrībai, ja šī norma pārsniedz 5%. Savukārt koncertzāles ekonomiskā neto pašreizējā vērtība jeb ekonomiskais izdevīgums absolūtā izteiksmē ir 107 616 679 eiro. Lai projektu varētu uzskatīt par izdevīgu, šim rādītājam jāpārsniedz nulle. Trešais būtiskais aplūkotais rādītājs ir ieguvumu un izmaksu attiecība, kurai jāpārsniedz viens – koncertzāles projektam šis rādītājs ir 2,6, teiks KM paziņojumā medijiem.
Aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.
Lai noteiktu, vai koncertzāles projekts sabiedrībai ir izdevīgs, tika analizēts koncertzāles pienesums pirmo 15 darbības gadu laikā.
Kopumā koncertzāles projekts radītu 75 jaunas darba vietas, tā radot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.
Pienesumu valsts budžetā rada pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no ieguldījumiem koncertzāles būvniecībā, kā arī to ietekme uz iekšzemes kopproduktu, attiecīgi radot kopējos diskontētos ieņēmumus 10,1 miljonu eiro apmērā.
Kā būtiskākais ieguvums vērtējama koncertzāles spēja kļūt par tūrisma magnētu. Tūrisma pieauguma radītie diskontētie ieņēmumi kopumā vērtējami 92,3 miljonu eiro apmērā. 48% no visiem diskontētajiem sociālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem radītu tieši konferenču zāles pasākumu radītais tūrisma pieaugums. Paredzams, ka starp koncertzāles pasākumu apmeklētājiem, kas būtu aptuveni 150 000 cilvēku gadā, 12,5% būtu tūristi no Latvijas, 12,5% - no ārvalstīm, bet 75% būtu vietējie iedzīvotāji no Rīgas un Pierīgas. Savukārt no starptautisko konferenču apmeklētājiem – aptuveni 73 500 cilvēkiem gadā – 25% būtu vietējie, bet 75% - ārzemju delegāti. Dažādus citus pasākumus, piemēram, korporatīvos pasākumus koncertzālē gadā apmeklētu 126 500 cilvēki.
Tāpat aprēķinos ņemta vērā plašāka ietekme uz sabiedrību, jo iesaistīšanās kultūras aktivitātēs tiek asociēta ar iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos un darba produktivitātes pieaugumu. Kopumā šī ietekme vērtējama kā diskontētie ieņēmumi 1,332 miljonu eiro apmērā.
Papildus pētījumā analizēti arī kvalitatīvie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kas nav izvērtēti naudas izteiksmē. Tā, piemēram, paredzami ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanās, piedāvājot iedzīvotājiem sakoptu, pievilcīgu, drošu, kvalitatīvu un tīru dzīves vidi, kā arī attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. Nacionālās koncertzāles apkārtnē esošajiem īpašumiem paredzams tirgus vērtības pieaugums.
KM atgādina, ka attīstot uzņēmējdarbības teritorijas un pieaugot uzņēmējdarbības un tūrisma aktivitātei, tiks veicināta uzņēmējdarbības konkurence, kas savukārt iedzīvotājiem un tūristiem dod palielinātu preču un pakalpojumu klāstu un to kvalitāti.
Kā zaudējumi projekta īstenošanas laikā vērtējama būvniecības fāzes laikā paaugstinātā kravas transporta kustība, taču netiek plānots, ka cilvēkiem būs tādi ierobežojumi pārvietoties, kas radītu būtiskas papildus laika un/vai auto mērojamā attāluma izmaksas.
Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā aicinājis atbalstīt arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Starptautiskā mērogā Latviju varam dēvēt par mūzikas izcilības lielvalsti. Jaunā koncertzāle Rīgā būs vieta, kur ne tikai klausītājiem baudīt mūsu nācijas muzikālos talantus, bet arī sabiedrībai tos kultivēt. Tā ir mūsu kā valsts iespēja skaidri pateikt daudziem no izcilākajiem Latvijas māksliniekiem, ka viņi šeit ir gaidīti un novērtēti vairāk nekā jebkur pasaulē," klātesošos uzrunājot, uzsvēra prezidents.
Valsts prezidents atzīmēja, ka koncertzāles celtniecības process varētu kļūt par jaunu paraugu starpnozaru sadarbībai, atbildīgai lēmumu pieņemšanai un valstiskai domāšanai. Tas varētu kļūt par izcilu paraugu daudzu institūciju un cilvēku kopīgai rīcībai mūsu valsts un tās iedzīvotāju nākotnes labā.
Atgādinām, ka ar Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskās analīzes secinājumiem, kā arī Islandes, Polijas un Vācijas pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā sabiedrība tika iepazīstināta 16. maijā, KM un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajā starptautiskajā forumā "Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība".
Jau ziņots, ka līdzās AB dambim Kultūras ministrija izvērtē vēl astoņas piedāvātās vietas koncertzālei. Konceptuālo ziņojumu par visiem iespējamiem Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma variantiem Rīgas centrā – to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta – Kultūras ministrija 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
