KM pieļauj Barikāžu muzeja pievienošanu citam muzejam

Viņa atzīmēja, ka KM ieskatā jautājums par Barikāžu muzeja ilgtspēju, gadījumā, ja muzejs vairs nespēj nodrošināt tā pamatdarbību, varētu tikt risināts vairākos veidos. Ņemot vērā muzeja profilu, varētu tikt izskatīti varianti par muzeja kā struktūrvienības pievienošanu Kara muzejam, kas atrodas Aizsardzības ministrijas paspārnē, vai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM), kas savulaik jau pārņēma Tautas frontes muzeju, tam kļūstot par LNVM filiāli.

Tāpat varētu tikt apsvērta muzeja pievienošana Okupācijas muzejam, taču ņemot vērā, ka Okupācijas muzejs arī ir privāts muzejs, šī varianta īstenošana nav atkarīga no valsts, uzsvēra KM pārstāve.

Viņa atzīmēja, ka valsts KM personā atbalsta privātā muzeja – 1991. gada barikāžu muzeja – darbības nodrošināšanu, ik gadu piešķirot 20 000 eiro Nacionālajā muzeju krājumā esošās kolekcijas uzturēšanai un saglabāšanai, tādējādi palīdzot muzejam segt izdevumus tā pamatdarbības nodrošināšanai. Tāpat muzejs sekmīgi piesaista Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, tostarp 2020. gadā saņemot piešķīrumu no mērķprogrammas "Muzeju nozares pakalpojumu attīstība", kuras mērķis bija sniegt atbalstu privātajiem muzejiem to darbības nodrošināšanai Covid-19 radīto ierobežojumu apstākļos.

Kokale arīdzan pavēstīja, ka muzejs 2020. gadā jau informējis Latvijas Muzeju padomi, ka tam Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ nav iespējas gūt ieņēmumus no muzeja apmeklētājiem, kā arī muzeja telpu iznomāšanas komercdarbībai, kas kalpoja par ierosmi augstāk minētās VKKF mērķprogrammas izveidei.

Tāpat Kokale piebilda, ka KM 2020. gadā tikās ar privāto muzeju, tostarp Barikāžu muzeja, pārstāvjiem, lai apspriestu sistēmiskus risinājumus valsts atbalsta sniegšanai privātajiem akreditētajiem muzejiem. Tikšanās rezultātā KM ir iekļāvusi uzdevumu par šādu risinājumu izveidi Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.

Jau ziņots, ka 1991. gada barikāžu muzeja, kas ir privāta, bet valsts akreditēta atmiņas institūcija, pastāvēšanai finanšu līdzekļi pietiek tikai nākamajiem sešiem līdz astoņiem mēnešiem, bet par tālāko pagaidām nav skaidrības, iepriekš pavēstīja muzeja direktors Renārs Zaļais.

Runājot par muzeja tālāko darbību, Zaļais norādīja, ka tiklīdz beigsies ārkārtējā situācija un muzeji atkal varēs vērt savas durvis apmeklētājiem, muzejs to darīs. Tāpat viņš norādīja, ka saņēmis vairākus zvanus no barikāžu dalībniekiem, kuri izteikuši piedāvājumu vākt ziedojumus Barikāžu muzeja pastāvēšanai. Savukārt, ja pēc 7. februāra ārkārtas situācija tiks pagarināta un muzeji nevarēs uzņemt apmeklētājus, direktors atzina, ka līdz gada beigām muzejs "noturēsies virs ūdens, tomēr tālākais nav zināms".

Jautāts, ar kurām amatpersonām Barikāžu muzejs plāno runāt, lai lobētu ideju par muzeja pievienošanu kādam no valsts muzejiem, Zaļais atzina, ka šo situāciju vajadzētu pārrunāt ar Kultūras ministriju un kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).