Latvijā vienmēr bijis daudz labu mūziķu un talantīgu cilvēku - tā ir arī tradīcija. Un tagad pasaule viņiem ir atvērta, tā piektdien pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers intervijā LNT skaidroja Latvijas operdziedātāju, mūziķu sasniegumus uz pasaules skatuves.
"Radošais darbs ir tāds, ka nekad nevar zināt, kas ir labi, kas slikti, bet ir jāmeklē. Man liekas, ka latviešu mūziķi ir pierādījuši, ka prot meklēt. Tāpēc viņi arī pasaulē ir dzirdēti un viņiem ir tādi panākumi," uzskata mūziķis.
Vaicāts, kā pasaulē uztvert tādus Latvijas komponistus kā Pēteri Vasku, Arturu Maskatu, kuru darbus spēlējis arī viņš, Krēmers pauda viedokli, ka viņu skaņdarbi ir ļoti labi, tāpēc ar šo mūziku arī izdodas gūt panākumus.
"Man ir prieks, ka esmu no Emīla Dārziņa skolas, kaut arī tagad nerunāju latviski tik brīvi, kā gribētu. 30 gadus vispār nerunāju latviešu valodā. Bet man ir prieks, ka esmu no Rīgas. Kad esmu šeit, man ir iedvesma spēlēt vēl labāk," atzina pasaulslavenais vijolnieks, kurš astoņdesmitajos gados emigrēja uz Vāciju.
Viņš minēja, ka ar "Kremerata Baltica" redz visu pasauli, bet būt Latvijā ir kas cits, tas ir kā būt mājās.
Vaicāts, kā izvēlas, kādu vēstījumu vēlas nodot ar saviem koncertiem, mūziķis teica, ka tas nav sarēķināts vai izdomāts. "Citreiz tā ideja nāk naktī vai lidmašīnā, vai dušā, absolūti neparedzēti. Nodarbojoties ar mūziku, ar daudziem komponistiem, gribas iepazīstināt publiku ar tiem, ko cilvēki nepazīst," teica Krēmers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
