Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību apgrozījums 2011.gadā bijis 21 669 696 lati, liecina informatīvais ziņojums par finansiālajiem un darbības rādītājiem kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
Kapitālsabiedrību pašu ieņēmumi pērn bija 47,5% attiecībā pret to kopējo apgrozījumu un 52,5% no valsts dotācijas.
Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja 16 kapitālsabiedrībās - AS "Rīgas kinostudija", VSIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris", VSIA "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"", VISA "Latvijas koncerti", VSIA "Kremerata Baltica", VSIA "Rīgas cirks", VSIA "Jaunais Rīgas teātris", VSIA "Dailes teātris", VSIA "Latvijas Nacionālais teātris", VSIA "Latvijas Leļļu teātris", VSIA "Daugavpils teātris", VSIA "Valmieras drāmas teātris", VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris", VSIA "Latvijas Nacionālā opera" un VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris", kā arī SIA "Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja".
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumiem valsts kapitālsabiedrības ir jādibina arī jomās, kur tirgus nenodrošina sabiedrības interešu īstenošanu un kurās jānodrošina augstāks darbības kvalitātes standarts atbilstoši sabiedrības interesēm. Šie nosacījumi ir pilnībā attiecināmi uz valsts kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētājs, jo tās bez valsts dotācijas nespēj nodrošināt to dibināšanas mērķus, kas ir būtiski Latvijas kultūras un identitātes saglabāšanai un Rietumeiropas klasisko kultūras vērtību pieejamības nodrošināšanai.
Valsts kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, pilda valsts deleģētās funkcijas kultūras jomā.
Valsts kapitālsabiedrību deleģēto kultūras funkciju nodrošināšanai 2011.gadā tika piešķirta valsts budžeta dotācija 11 385 752 latu apmērā. Pērn operas teātra, mūzikas un cirka piedāvātos iestudējumus uz izrādes noskatījušies 1 167 077 skatītāji, bet izrādītas kopumā 3707 izrādes un koncerti, tai skaitā 256 jauniestudējumi un jaunas koncertprogrammas, no kuriem 96 bija veltīti bērnu un jauniešu auditorijai.
Kultūras pakalpojumi, kurus sniedz tās atbildībā esošās kapitālsabiedrības, ir sabiedrībā pieprasīti. Eirobarometra pētījumi rāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs, tradicionāli pastāv un saglabājas augsts kultūras lietotāju un kultūras aktivitāšu dalībnieku skaits. Lai šo pozitīvo tendenci saglabātu arī nākotnē un lai pilnvērtīgi izmantotu kultūras resursu sociālekonomisko potenciālu, publiskās investīcijas kultūras infrastruktūrā un pakalpojumu attīstībā, ko sniedz kapitālsabiedrības, ir nepieciešamas.