Latvijas Arhitektūras gada balvu šogad ieguvis Rundāles pils restaurācijas projekts.
Žūrija šovakar piešķīra arī četras mazās gada balvas.
Starp šī gada 13 pretendentiem uz Latvijas Arhitektūras gada balvu bija Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, pabeigtā Rundāles pils restaurācija, Vidzemes koncertzāle "Cēsis", Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss, vides objekts "Arsenāla tunelis" Ķeipenes dzelzceļa stacijā, brīvdienu māja "Brieži" Talsu novadā, uzņēmuma "Cabot" birojs Mūkusalas ielā Rīgā, paviljons multimediālam dabas izglītības pasākumam "Dabas koncertzāle", dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē "Unwritten", ielas maketa projekts "Mierīgi!" Miera ielā Rīgā, neliels mājoklis "Pied a Terre" vēsturiskā namā Rīgas klusajā centrā, privātmāja Juglas ezera krastā.
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums iepriekš informēja, ka 20 gadu laikā balvu ir ieguvuši jau vairāk nekā 100 objekti, bet kopš 2004.gada uzvarētājus nosaka starptautiska žūrija. Valgums arī piebilda, ka šogad žūrija atteicās no nominācijām kategorijās, jo reizēm minimāls objekts ir tikpat spēcīgs kā grandiozs objekts un nav svarīgi, vai tā ir jaunbūve, rekonstrukcija, restaurācija vai tikai interjers, vai pat kāds vienreizējs projekts.
"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015" nacionālās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile iepriekš norādīja, ka balvas ieguvējus nosauks starptautiska žūrija, taču nacionālajai žūrijai šī gada favorīti bija Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss, brīvdienu māja "Brieži" Talsu novadā, kas ir Lekorbizjē un Mīsa van der Roes līmeņa arhitektūra, kā arī dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā un vēl daži objekti.
Starptautiskās žūrijas sastāvā šogad strādā latviešu izcelsmes arhitekts no Austrālijas Andrejs Andersons, arhitekts no Spānijas Oktavio Mestre, mākslas un literatūras kritiķe, rakstniece un akadēmiķe Annija Kohena-Solala no Francijas, arhitekts Noa Boe-Vaithorns no Dānijas un Igaunijas Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece Trīna Ojari.
Gaile sacīja, ka sākotnēji žūrija divus objektus gribēja vērtēt ārpus konkurences to izcilās kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ - Rundāles pils 50 gadus ilgušās restaurācijas pabeigšanu un Gaismas pili -, bet tad tomēr nolemts atstāt šos objektus kopējā konkurencē, vienīgi aicinot starptautisko žūriju novērtēt Rundāles pili ar īpašu balvu.
Latvijas arhitektūras labāko darbu skate tiek organizēta 20.reizi un jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā. Gada skates pirmajā kārtā projektus vērtēja nacionālā žūrija, ko ik gadu veido un vada iepriekšējā gada Latvijas Arhitektūras lielās balvas ieguvējs. Šogad tā ir arhitekte Zaiga Gaile, kas nacionālajā žūrijā aicinājusi piedalīties arhitektus Pēteri Bajāru, Brigitu Bulu, Elēnu Melzobu, ainavu arhitekti Kristīni Dreiju, mākslas zinātnieku un kultūras pieminekļu aizsardzības speciālistu Rihardu Pētersonu un arhitektūras kritiķi Ventu Vīnbergu.
No Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad pieteiktajiem 38 projektiem nacionālā žūrija atlasīja 13 gada balvas pretendentus, kurus tālāk vērtēja un par balvu sadalījumu lēma konkursa starptautiskā žūrija.