Sestdien, 17. janvārī, 90. jubileju atzīmē Latvijas arhitektūras dižgars Gunārs Birkerts. Arhitektūras meistara jubilejā publicējam viņa kolēģu un domubiedru - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka un arhitekta Jāņa Dripes apsveikumus. Piedāvājam arī nelielu ieskatu viņa darbos - izlase ar piecām iespaidīgākajām Birkerta celtajām ēkām.
Latviešu izcelsmes ASV arhitekts tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko latviešu arhitektu.
Birkerts mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. 1943. gadā aizbraucis no Latvijas un Studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēliess uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu biroju "Gunnar Birkerts and Associates".
Vēlāk bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā ("Corning Museum of Glass") un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts.
Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, "Kemper Museum of Contemporary Art" Kanzassitijā. Latvijā viņš ir pazīstams kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas - Gaismas pils arhitekts.
Karjeras laikā Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus - 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Par Gunāru Birkertu stāsta Gaismas pils direktors Andris Vilks: "Mēs varam justies laimīgi, ka Gunārs Birkerts, sagaidot savu ļoti cienījamo vecumu, savu 90 gadu jubileju, ir sagaidījis arī šo bibliotēku. Un to jau viņš nekad nav slēpis – proti, ka no visiem projektiem, pie kuriem strādāts – vai tās būtu bibliotēkas vai citas ēkas – visīpašākā un vissvarīgākā loma tomēr ir Nacionālajai bibliotēkai. Šis pašlaik ir vienīgais Birkerta īstenotais projekts Latvijā!
Gan publiskos izteikumos, gan savstarpējās sarunās viņš ne reizi vien atklājis savus sapņus par kāda projekta īstenošanu arī Latvijā. Darba mūža laikā celtnes, ko Birkerts radījis galvenokārt ASV vai citviet pasaulē, lielā mērā ir piesaistītas pie attiecīgo valstu kultūrām. Tomēr mēs jūtam, ka viņa saikne ar Latviju, šīs zemes kultūru – caur saviem vecākiem un radiem – ir ļoti konkrētā veidā turējusi viņu latviskajā kultūrtelpā un garīgumā.
Tā kā Birkerts zināmā mērā bija izcilā somu arhitekta Ēro Sārinena skolnieks, Gunāram ļoti tuva un svarīga ir ziemeļnieciskā – Skandināvijas un Baltijas arhitektūras dimensija. Turklāt, kas būtiski – viņš, neskatoties uz dažādu arhitektūras stilu periodisku vai pastāvīgu popularitāti vai dominanci, vienmēr ir veidojis savu unikālo meistara rokrakstu un stilu. Un tas atspoguļojas arī Gaismas pilī – šī ir ēka ar ļoti suverēnu stilu, tā paliek redzes atmiņā.
Runājot par LNB projektu, mēs aizvien vairāk jūtam gan vietējās, starptautiskās sabiedrības apbrīnas reakciju. Līdz ar to, manuprāt, ir pilnībā attaisnojusies tādas klases arhitekta kā Gunārs Birkerts izvēle Gaismas pils projekta radīšanā un īstenošanā."
Par Gunāru Birkertu stāsta arhitekts Jānis Dripe: "Šim vīram viss ir – Latvijas kultūrā dziļi sakņota dzimta, vētraina, sportiska un dramatiska jaunība (jo Latvija un ģimene bija jāpamet), šarmanta sieva, trīs bērni un pulks mazbērnu – un viņi visi bija klāt vienā no Birkerta dzīves emocionāli un profesionāli piepildītākajiem brīžiem – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas vakarā 2014. gada 29. augustā.
Atceraties Birkerta žestu ar malā nolikto spieķi un vīrišķīgi emocionālo runu pēc 25 gadus darīta un godam padarīta darba – tad Karaliskā augstība, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēde, ministri, vēstnieki un visi klātesošie cēlās kājās un ilgiem aplausiem godināja arhitektūras meistaru – standingovation, rakstītu pasaules prese!
Tādus brīžus nevar plānot vai režisēt to patiesajā vērtībā – tie ir jānopelna ar pamatīgi nodarbinātu talantu. Turpat trīs simti būves septiņdesmit arhitekta prakses gados ir šī talanta nodarbināšanas matemātiskā izteiksme. Tas ļauj britu arhitektūras kritiķim Herbertam Raitam (Herbert Wright) teikt –"Gunārs Birkerts, viens no redzamākajiem ASV pēckara perioda arhitektiem, ir attīstījis modernismu caur metaforu un materiālu lietojumu. Tagad viņš ir īstenojis īpašu būvi stikla kalna veidolā savā dzimtenē – jauno Nacionālās bibliotēkas ēku, simbolu valsts neatkarībai".
Mūsu bibliotēka tagad pievienojas citām Birkerta ikoniskajām būvēm ASV – Mineapoles Federālo rezervju bankai, Korningas stikla muzejam vai Kempera modernās mākslas muzejam. Vai Martina Lutera Kinga Jr. bibliotēkai Sanhosē, kas ir tikpat liela kā mūsu Nacionālā bibliotēka.
Un nav tik svarīgi, vai mēs savējo Nacionālo cildinām vai peļam, vai akcentējam nācijas izziņas iespēju vai nenomazgāto jumta plātni – šī ēka jau ir pasaulē profesionāli pamanīta un novērtēta, tā pārceļ mūs citā "arhitektūras spēļu" līgā. Vācijā tūliņ iznāks grāmata par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tāpēc, ka Birkerta. Un tā ir Birkerta dāvana Latvijai īsi pirms viņa deviņdesmitās dzimšanas dienas 17. janvārī, arī viņa radošā darba elegants vainagojums.
Ir taču skaisti, ja tādā dzīves brīdī negaidi dāvanas, atzinības vai atbalstu, bet pats vari sniegt tās dzimtajai pilsētai vai valstij. Birkerts to sauc par radoša cilvēka brīvību un privilēģiju."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
