Foto: LETA
Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, vēstulē medijiem norāda, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ir sevi apliecinājusi kultūras politikas un kultūrizglītības pārvaldības jomā, kā dēļ asociācija atbalsta ministres palikšanu šajā amatā.

"Ar ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes atbalstu kultūra ir ieņēmusi būtisku lomu Nacionālajā attīstības plānā, uzsverot kultūras kapitāla nozīmi radošā sabiedrībā, nepieciešamību nodrošināt kultūras kapitāla resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī radošo industriju lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Pateicoties ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes pamudinājumam, ir tapušas kultūras un mākslas nozaru stratēģijas. Īpaši svarīgs no kultūrizglītības nākotnes viedokļa ir izstrādātais kultūrpolitikas pamatnostādņu dokuments "Radošā Latvija", kurā pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē politikas plānošanas dokumenta ietvaros ir identificētas izglītības, radošuma un kultūrizglītības attiecības, kā arī iezīmēta visu līmeņu kultūrizglītības attīstība.

Šo veikumu ir grūti pārvērtēt, līdz ar to Latvijas Mākslas augstskolu asociācija uzskata, ka nav pamata pieprasīt Latvijas Republikas kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju un pauž atbalstu ministres iesāktā darba turpināšanai," norāda asociācijas vārdā parakstījušies Latvijas Kultūras akadēmijas rektors prof. Jānis Siliņš, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors prof. Artis Sīmanis.

Jau ziņots, ka augusta beigās Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.

Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.

Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.

Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas. Pati Jaunzeme-Grende norāda, ka demisijas prasība nav argumentēta. Viņai atbalstu izteikusi arī Nacionālā apvienība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!