Latvijas profesionālie mūziķi pauž atbalstu koncertzāles būvniecībai Kronvalda parkā
Foto: LETA

Latvijas profesionālie mūziķi otrdien, 30. jūnijā, atklātā vēstulē pauduši atbalstu Nacionālās koncertzāles būvniecībai Kronvalda parkā, vietā, kur šobrīd atrodas Pasaules tirdzniecības centrā ēka. Vēstuli parakstījuši vismaz 23 profesionāli un starptautiski zināmi mūziķi un komponisti, viņu vidū Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Vestards Šimkus, Marina Rebeka, Aleksandrs Antoņenko un daudzi citi. Publicējam atklātās vēstules tekstu bez izmaiņām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Esam iepriecināti un gandarīti par to, ka pēc teju 20 gadu ilgstošām diskusijām par koncertzāles nepieciešamību Rīgā, Ministru kabinets beidzot ir izšķīries atbalstīt šī projekta realizāciju.

Mūzikas tradīciju bagātajai Rīgai vēsturiski nekad nav bijusi koncertzāle, jo Lielās Ģildes telpas savulaik tika piemērotas koncertzāles vajadzībām, un vērienīgākie rekonstrukcijas darbi tajā notika pēc ugunsgrēka 1964. gadā. Šobrīd gan koncerti, gan mūziķu ikdienas darbs notiek mūsdienām neatbilstošos apstākļos. Par to esam runājuši līdz sagurumam daudz.

Viennozīmīgi atbalstām koncertzāles vietas izvēli pilsētas centrā. Tradicionāli valsts nozīmes kultūras būves pasaules metropolēs atrodas vēsturiskajos centros un parkos. Piemēru ir daudz - Elbas Filharmonija Hamburgā, "Concertgebow" Amsterdamā, "Covent Garden" Londonā, "Musikverein" Vīnē, izcilā koncertzāle pilsētas parkā Saporo, "Carnegie Hall" Manhetenas sirdī u.c. Ceram, ka pēc dažiem gadiem arī mēs varēsim lepoties ar koncertzāli, kas būs harmoniski iekļāvusies pilsētas skaistākajā parkā un kļuvusi par iemīļotu un funkcionāli publisku ēku. Koncertzālei jātop ne tikai par valsts vizītkarti, bet arī par svarīgu galvaspilsētas un valsts sabiedriskās dzīves sastāvdaļu.

Vienlaikus ceram arī uz to, ka asās diskusijas par koncertzāles tapšanas procesiem būs profesionālas, vienojošas, nevis šķeļošas, ka tajās tiks ņemtas vērā arī mūziķu vajadzības – izcila akustika, augstvērtīga arhitektūra un 21. gadsimta prasībām atbilstošas prasības pret publisku telpu. Mēs ceram, ka ar šo projektu varēsim atšķirt jaunu lappusi daudzās nozarēs – būvniecībā, kultūrā, ekonomikā.

Vērts pieminēt, ka arī Latvijas izcilākais diriģents Mariss Jansons nenogurstoši strādāja pie jaunu koncertzāļu dzimšanas vietās, kur savulaik diriģējis – gan Oslo, gan Minhenē. Marisa Jansona sapnis bija diriģēt arī jaunajā Rīgas koncertzālē. Ir neizsakāmi žēl, ka diskutējot teju 20 gadu garumā par nepieciešamību un vēl jo vairāk lokāciju, mūsu acu priekšā ir pagājis izcilā diriģenta mūžs, nesagaidot rezultātu! Savulaik Rīgas koncertzāles projektam maestro ieteica uzrunāt japāņu izcelsmes akustiķi, pateicoties kuram Elbas filharmonija, Saporo un daudzas citas pasaules koncertzāles ir kļuvušas slavenas ar akustiskajām kvalitātēm.

Šobrīd ir atrasts kompromiss. Jā, lēmums tika pieņemts strauji, jā – saprotam pārmetumus par vēl vienas, negribas teikt – kārtējās - diskusijas trūkumu. Tomēr ceram uz to, ka visas iesaistītās puses raudzīsies nākotnē, nevis pagātnē, atradīs vienojošus, nevis šķeļošus argumentus un beidzot spēs radīt Rīgā koncertzāli.

Atskatoties varam secināt, ka AB dambja atrašanās vieta Daugavas vidū būtu bijusi skaista, bet nesamērīgi dārga, jo tikai paša dambja sakārtošanai būtu jāinvestē 32 miljoni. Kongresa nama pārbūve saistās ar sarežģītām Rīgas pilsētas un valsts politiskajām un juridiskajām attiecībām, kuru atrisināšana nu jau prasītu ilgu laiku un resursus. Savukārt Andrejostas vai Skanstes valsts un privāto partnerattiecību sakārtošanai ir pārāk daudz juridiski, morālu un finansiālu risku. Tāpēc uzskatām, ka atbrīvojot vietu koncertzālei Elizabetes ielā 2, beidzot ir rasta gan politiska, gan valstij ekonomiski izdevīgākā iespēja radīt Latvijai ko ilgi gaidītu un vērtīgu.

Aicinām atsevišķus politiķus un arhitektu saimes pārstāvjus nelikt šķēršļus šī projekta īstenošanai, iesaistīties dialogā, nevis karā un kopīgi radīt Kronvalda bulvārī Eiropas valsts cienīgu kultūrtelpu.

Vēstuli parakstījuši: Guntars Prānis ( JVLMA rektors) , Raimonds Pauls ar piezīmi, ka LNSO ir vajadzīga mājvieta, jo mūziķi sen to ir pelnījuši, Zigmārs Liepiņš, Vestards Šimkus, Dita Krenberga, Raimonds Ozols, Aleksandrs Antoņenko, Ainārs Rubiķis, Guntis Gailītis (Rīgas pieminekļu aģentūras direktors un RLB valdes priekšsēdētājs) , Jānis Liepiņš, Vairis Nartišs, Diāna Ozoliņa, Viesturs Vārdaunis, Normunds Šnē, Valts Pūce , Reinis Zariņš, Andrejs Osokins, Juris Kalnciems, Inese Galante, Egils Siliņš, Marina Rebeka, Māris Ošlejs, Andris Veismanis u. c

Atgādinām, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību.

Tags

Nacionālā koncertzāle
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form