Kuršu ķoniņu tiesību apliecinājums

Latvijas vēstures relikvijas: Kuršu ķoniņi un Bīronu dzimtas porcelāns
Foto: Publicitātes attēli

Viens no vecākajiem dokumentiem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā ir lēņu grāmata, ar kuru Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs (1450-1535), ordeņa mestrs no 1494. līdz 1535. gadam, piešķir kuršu ķoniņam Dragūnam īpašumā zemi un nosaka viņa pienākumus pret ordeni.

Lēņu grāmata rakstīta uz pergamenta (27,5x13 cm), un dokuments apstiprināts ar Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga lielā zīmoga nospiedumu vaskā ietvarā (Ø 6,4 cm). Zīmogā attēlots Jaunās Derības sižets - Svētās ģimenes bēgšana uz Ēģipti; apakšējā malā Vācu ordeņa un Pletenberga dzimtas ģerboņi.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs dokumentu iegādājies 1964. gadā, tas restaurēts 1994. gadā.

Kuršu ķoniņi bija septiņu Kurzemes ciemu - Ķoniņu, Pliķu, Kalēju, Ziemeļu, Viesalgu, Sausgaļu un Dragūnu - iedzīvotāji, kuri, saņemot no ordeņa lēņu grāmatas, kļuvuši par brīviem cilvēkiem.

Tiesību ziņā  ķoniņi  neatšķīrās no muižniekiem, viņi nemaksāja regulāras nodevas un nepildīja klaušas un bija pilnīgi noteicēji par izlēņoto zemi, ko apstrādāja paši vai ar algota darbaspēka palīdzību. Tāpat kā muižniekiem, kuršu ķoniņiem bija zvejas, medību un dzirnavu tiesības, arī savi ģerboņi.

Viens no galvenajiem ķoniņu pienākumiem bija piedalīšanās kara gaitās lēņa kunga labā kā vieglajiem jātniekiem jeb dragūniem. Sausgaļiem un Dragūniem bija jāpilda arī vēstnešu pienākumi.

Kurzemes hercogistes laikā ķoniņi vairs netika uzskatīti par līdzvērtīgiem muižniekiem, tādēļ tiem sāka uzspiest dažādus pienākumus.

Ziemeļu kara laikā (pēc 1711. g. lielā mēra) kuršu ķoniņus ierakstīja Kuldīgas kroņa muižas inventārā. Viņiem sāka prasīt klaušas kā dzimtļaudīm, lai arī mazākos apmēros kā citiem latviešu zemniekiem.

Pēc hercogistes iekļaušanas cariskās Krievijas sastāvā 1795. g. kuršu ķoniņi, lai atgūtu zaudētās tiesības un privilēģijas, uzsāka 74 gadus ilgu tiesas prāvu, līdz 1854. g. senāts atzina, ka kuršu ķoniņu zeme nav zemnieku zeme, tāpēc muiža tai nevar uzlikt klaušas.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas kuršu ķoniņi turpināja dzīvot savos ciematos, kamēr 1929. gadā Saeima pieņēma likumu par brīvciemu sadalīšanu viensētās, kas būtībā likvidēja kuršu ķoniņu vēl saglabājušās vēsturiskās īpatnības.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas vēstures relikvijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus