Bīronu dzimtas porcelāna kolekcijas daļa

Latvijas vēstures relikvijas: Kuršu ķoniņi un Bīronu dzimtas porcelāns
Foto: Publicitātes attēli


Attēlā: Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona tējas un kafijas servīzes daļa ar Bīronu dzimtas ģerboni. Ķīna. Starp 1737. un 1740. gadu. Porcelāns, balts ar polihromu Bīrona ģerboni. Šķīvītis, pialas, tasīte.

Jau 16. gs. beigās tirdzniecības kompānijas Eiropā sāka ievest austrumu porcelānu.

17. un 18. gs. interese par eksotisko Ķīnas un Japānas porcelānu pieauga. Ir zināms, ka pēc turīgu eiropiešu pasūtījuma 18. gs. Ķīnā īpaši tikuši gatavoti porcelāna šķīvji ar īpašnieka ģerboni. Muzeja krājumā glabājas unikāli memoriālie priekšmeti - daļa no Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona Ķīnā pasūtītās kafijas un tējas servīzes (starp 1737. un 1740. g.).

Visus priekšmetus rotā Kurzemes hercoga ģerbonis. Heraldiskā kompozīcija ietverta muižniecības kroņa saturētā sermuliņādas mētelī. Vairoga turētāji - lielas kronētas lauvas. Lielais vairogs ir četrdalīts - sudraba krāsojuma pirmajā laukā pretstāvošs, ceturtajā - stāvošs, kronēts, sarkans Kurzemes lauva; otrajā, zilajā laukā - soļojošs un trešajā tādas pat krāsas laukā - pretsoļojošs Zemgales alnis, kas izaug no skaldījuma, respektīvi, vairoga sāniem. Sirds vairogs skaldīts divās daļās, labais lauks dalīts. Apakšējā laukā - celms, uz kura melns krauklis pagriezienā pa kreisi, atpakaļ pavērstu galvu pret labo malu, knābī - zariņš ar trim ozoliem. Celma priekšā sijas veidā zelta atslēga (fon Bīronu dzimtas ģerbonis). Virs tā sudraba laukā novietotas trīs kronētas sarkanas spāres. Kreisajā nodalītajā laukā zem kroņa melna monogramma - "A 3", kas apzīmēja Polijas karali Augustu III, Kurzemes lēņa kungu.

1892. g. servīze tika nopirkta firmas Robert Lepke Berlīnē rīkotajā izsolē, kur tika pārdota daļa no hercoga Pētera pēcnācēju atstātā mantojuma.

1903. gadā priekšmeti, kas tolaik piederēja Tāšu - Padures muižas īpašniekam grāfam H. Keizerlingam, bija izstādīti Kurzemes heraldiskajā izstādē Jelgavā.

Izstādes katalogā ir minēti 17, tomēr vitrīnas fotogrāfijā, kura publicēta Rundāles pils muzeja 1992. gadā izdotajā katalogā "Ernsts Johans Bīrons 1690 - 1990" redzami 18 priekšmeti.

No servīzes līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 5 priekšmeti. Diemžēl trūkst ziņu, kā tie nonākuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas vēstures relikvijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form