Pirmās latviešu valodā izdotās rēķināšanas grāmatas noraksts

Latvijas vēstures relikvijas: Kuršu ķoniņi un Bīronu dzimtas porcelāns
Foto: Publicitātes attēli

Attēls: Kristofa Hardera "Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī", ar roku pārrakstījis Ungurmuižas dārznieks Fricis Girgensons. 1816. gads. Rokraksts, 164 lpp. Papīrs.

Kristofs Harders dzimis 1747. gadā Kēnigsbergā. Pārcēlies uz Vidzemi, sākotnēji strādāja par mājskolotāju Rīgā, bet 1772. gadā pārcēlās uz Rubeni, kur kalpoja kā mācītājs Rubenes draudzē.

Savās mājās viņš ierīkoja grāmatspiestuvi, kurā izdeva "Vidzemes kalendāru", reliģiska satura izdevumus, vairākas mācību grāmatas un pavārgrāmatu. Rubenē grāmatspiestuve pastāvēja līdz 1796. gadam un laida klajā vairāk kā 20 iespieddarbu, no tiem 19 latviešu valodā.

Kristofs Harders kalpoja Rubenes draudzē līdz savai nāvei 1818. gadā.

19. gs. sākumā latviešu skolās mācīja tikai lasīt un ticības mācību. Rakstīt un rēķināt bieži neprata paši skolotāji. 1805. gadā Tērbatas universitātes skolu komisija izstrādāja jaunu skolu projektu, kur skolās paredzēja mācīt arī aritmētiku.

Sakarā ar to, 1806. gadā Rīgā, Juliusa Konrāda Daniela Millera spiestuvē Kristofers Harders laida klajā "Rēķināšanas grāmatiņu ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī".

Tā bija pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā, tāpēc Harderam vajadzēja radīt svarīgākos matemātikas terminus latviešu valodā. Grāmatas ievadā viņš raksta: "Gan grūts darbs ir bijis, skaidri izsacīties no tādām lietām, kas vēl līdz šim šinī valodā nebija ne dzirdētas."

No Hardera lietotajiem četru aritmētikas pamatdarbību terminiem - kopāskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana - mūsdienās lietojam trīs. Grāmatas tekstā Harders cenšas pamatīgi izskaidrot aritmētikas elementus, iepazīstina ar mērvienībām un, to darot, mēģina pielāgoties zemnieku praktiskajai dzīvei, sniedz dažādus racionālus saimniekošanas padomus.

Grāmatai ir 12 nodaļas, kurās plaši izskaidrotas aritmētiskās darbības, lasītāji iepazīstināti ar mērvienībām. Uzdevumus sastādot, izmantotas zemnieka dzīvē praktiskas lietas - labības ražas aprēķini, stādu daudzums dobē, nepieciešamais laiks dažādu darbu veikšanai.

Hardera "Rēķināšanas grāmatiņu" lietoja galvenokārt Cēsu apriņķī. Tā bija domāta vairāk pašmācībai, nevis skolai. Par to, ka grāmata domāta pašmācībai, liecina Ungurmuižas dārznieka Friča Girgensona 1816. gadā izgatavotais grāmatas noraksts.

Muzeja krājumā šis grāmatas noraksts saņemts 1928. gadā no Pieminekļu valdes, kas to ieguvusi Cēsu apriņķa Dzērbenes pagasta "Baļķos".

Fakts, ka 15 gadus pēc "Rēķināšanas grāmatiņas" izdošanas netika izdota neviena cita aritmētikas grāmata, liecina, ka 19. gs. pirmajos divos gadu desmitos kaut cik sistemātiska matemātikas pamatu mācīšana Latvijas skolās bija izņēmuma parādība.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas vēstures relikvijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus