Agrākais no dzelzs gatavotais priekšmets

Latvijas vēstures relikvijas: Senās rotas un akmens laikmeta māksla
Foto: Publicitātes foto

Attēls: Ķīļveida cirvis. Bērzpils Lujāni, Abrenes jeb Jaunlatlatgales apr. 6. - 5. gs. pirms Kristus. Dzelzs. Garums – 10 cm. A 7905

Dzelzs ķīļveida cirvji ir plašā Austrumeiropas teritorijā izplatīta cirvju forma – tie sastopami šodienas Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, arī Somijā. Dažreiz šos cirvjus sauc arī par skitu tipa cirvjiem, jo tādi ir atrasti skitu apdzīvotajās teritorijās Melnās jūras ziemeļu piekrastē. Latvijā zināmi vismaz 13 šāda tipa cirvji. Tie tiek datēti ar senāko jeb pirms Kristus dzelzs laikmetu, t. i., 1. gadu tūkstoša pirms Kristus otro pusi. Cirvju salīdzinoši lielais daudzums liecina par šajā laikā notikušo pārejas periodu, kad saimniecībā lopkopības vietā par svarīgāko pakāpeniski kļuva zemkopība. Pirms tam saimniecībā izmantoja akmens cirvjus. Šī tipa cirvji iezīmē pārejas posmu no akmens uz dzelzs darba rīkiem līduma līšanā, kas ir liecība par jaunu attīstību saimniecībā. Pagaidām mūsu rīcībā nav pierādījumu par dzelzs apstrādi Latvijas teritorijā šajā laikā, taču lielais atradumu skaits pieļauj iespēju, ka dzelzi prata iegūt un apstrādāt arī uz vietas.

Apskatāmā cirvja iegūšana tuvāki apstākļi nav zināmi. To muzejam nodevusi Pieminekļu valde 1932. gada 23. septembrī ar norādi "Jaunlatgales apr. Bērzpils pag. Lujānu ciems". Senākie ķīļveida cirvji ir izmēros mazāki, ar šaurāku asmeni. Pēc analoģijām ar Piedņeprā atrastajiem, Bērzpils Lujānu cirvis varētu būt viens no pašiem agrākajiem. To droši var datēt ar 6. - 5. gadsimtu pirms Kristus. Tātad tas, visticamāk, ir senākais dzelzs priekšmets, kas atrasts Latvijas teritorijā.

Atšķirībā no vara, alvas un cinka rūdas, kuras nepieciešamas bronzas ražošanai, dzelzsrūda Latvijas teritorijā ir sastopama.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas vēstures relikvijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form