No 138 Latvijas iedzīvotājiem, kuriem Jeruzālemē par nesavtīgu ebreju glābšanu piešķirts tituls "Taisnais starp tautām", gandrīz piektā daļa ir no Liepājas, Aizputes un Rucavas. Iespējams, vislabāk izpētītais un publiski zināmākais gadījums ir liepājnieku Roberta un Johannas Sedulu drosmīgais lēmums Tirgoņu ielas 14. nama pagrabā, īpaši sagatavotā un nomaskētā bunkurā, slēpt 11 no geto un nometnēm izbēgušus ebrejus. Aizvadot katru dienu nāves bailēs, milzīgā karstumā, jo slēptuve atradās tieši zem maizes ceptuves, trīs ebreju sievietes un astoņi ebreju vīrieši slēpās 19 mēnešus. Par spīti tam, ka bunkurs atradās pašā pilsētas centrā, daudzdzīvokļu namā, neviens noslēpumu neatklāja, neviens kaimiņš nenodeva. Saglabājusies arī Kalmana Linkimera dienasgrāmata, kurā aprakstīta baiļpilnā ikdiena slēptuvē.
Lolita Tomsone stāsta arī par kādu traģisku gadījumu Aizputē. Varas iestādes atklāja Aizputes pilī izveidotu slēptuvi un arestēja gandrīz visus plašās Dzeņu-Pūķu-Šusteru ģimenes locekļus. Ar dažiem izņēmumiem, visi tika nosūtīti uz Štuthofas koncentrācijas nometni, no kuras dzīva atgriezās tikai Elza Pūķe. Savukārt četri no Kūdras purva atbēgušie un paslēptie ebreji - Šloms un Leibs Uzdini, Izaks Heifecs un Jozefs Gecs, bailēs no tā, ka tiks notverti, tuvējā mežā izdarīja pašnāvību.
Rucavā Maiga un Jēkabs Riteņi savā saimniecībā deva patvērumu mātei un meitai – Feigai un Irmai Lifšicām. Par slēptuvi briesmu brīdī kalpoja siena pants. Reiz saimniecībā atpūsties un paēst ieradušies vācu karavīri, kuri savus zirgus piesējuši tieši pie slēptuvei izmantotā siena panta. Kad karavīri aizgājuši, un abas bēgles iznākušas no slēptuves, Irma pamanījusi, ka mamma no bailēm ir nosirmojusi.
Ne katrs ar titulu "Taisnais starp tautām" apbalvotais uzdrošinājies slēpt ebreju savās mājās. Tomēr vairāki liepājnieki nav atteikušies bijušiem kaimiņiem, kolēģiem, skolasbiedriem, draugiem sniegt palīdzību citādā veidā. Liepājā zināmi gadījumi, kad divas liepājnieces – Herta Kārkliņa un Sofija Zīverte – pie notāra apstiprinājušas liecības, ka ebrejiete Ērika Alperoviča patiesībā ir vācu izcelsmes atradenis nevis savu vecāku īstā meita. Medmāsa Emīlija Strēlis atbalstīja savu draudzeni Annu Fimbaueri, kura savā mājās slēpa Izaku, Beilu un Geršonu Raikinus. Beila bēgot savainoja kāju, tāpēc uzticamas un drosmīgas medmāsas palīdzība bija ļoti nepieciešama. Ar pārtiku glābšanas misiju atbalstīja cita Annas Fimbaueres draudzene - zvejnieka sieva Anna Zvirgzdiņa. Pilsētā labi zināmais poļu izcelsmes fotogrāfs Leons Bečalis ne tikai palīdzējis ar pārtiku savam bijušajam ebreju izcelsmes kolēģim Levam Zēligmanam, bet arī atrada viņam ar sievu Mihlu slēptuvi pie Elzas Pērkones. Ieraugot abus vajātos, sieviete teikusi: "Kopš šī brīža jūs esat mani bērni. Kas notiks ar jums, tas notiks arī ar mani."
Žaņa Lipkes memoriāls atrodas Rīgā, Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9. Tas uzcelts blakus Žaņa Lipkes mājai, kurā viņš Otrā pasaules kara laikā iekārtoja patversmi no geto izglābtajiem ebrejiem.
