Lipkes memoriāla goda zīme 'Sudraba pagale' šogad piešķirta Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtai
Foto: Žaņa Lipkes memoriāls

Žaņa Lipkes memoriāla 2018. gadā iedibinātā goda zīme "Sudraba pagale" šogad ceļos uz Aizputi, lai godinātu Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtas varoņdarbu, mēģinot Aizputes pilī no nāves paglābt četrus no spaidu darbiem kūdras fabrikā aizbēgušos ebrejus, portālu "Delfi" informē Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā atgādina Tomsone, katru gadu šis apbalvojums tiek pasniegts 1. februārī, Žaņa Lipkes dzimšanas dienā, bet šogad muzejs gaida pandēmijas laika ierobežojumu beigas, lai aizvestu no Ķīpsalas uz Aizputi pelnīto goda zīmi. "Sudraba pagale" saistās ar Žaņa Lipkes glābšanas darbu – tieši zem malkas kaudzes tika paslēpta viena no ieejām bunkurā, kurā ebreji bija raduši glābiņu no vajāšanas un drošas nāves. Katram no Lipkes draugiem un palīgiem bija jāiegulda daļa no sevis, lai nosargātu līdzcilvēkus.

"Viena pagale nedeg – Žanis Lipke spēja aizdegt arī citus, iedvesmojot četrus gadus ilgajam ikdienas varoņdarbam. Viņa piemērs palīdz saskatīt līdzcilvēkā absolūtu vērtību, neraugoties uz tautību vai reliģisko piederību un laikmetu," saka memoriāla vadītāja.

Šoreiz goda zīme piešķirta Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtai. 1943. gada rudenī Kārlis Pūķis piedāvāja patvērumu Aizputes Kūdras fabrikā spaidu darbos nodarbinātajiem ebrejiem – Višķos dzimušajiem brāļiem Leibam un Šliomam Uzdiniem, rīdziniekam Īzakam Heifecam un Lietuvas pilsonim Joselam Bēram Getcam. Kārlis no sava brāļa Žaņa Pūķa, kurš strādāja Aizputes apriņķa policijas kantorī par darbvedi, bija uzzinājis par plāniem kūdras fabrikā nodarbinātos ebrejus sūtīt atpakaļ uz koncentrācijas nometnēm Rīgā, tāpēc nolēma palīdzēt – dot iespēju paslēpties, gaidīt kara beigas un izglābties.

Otrā pasaules kara laikā notikušo atstāsta Lolita Tomsone: "Vispirms visi četri ebreji slēpās pie Kārļa un Žaņa sievu Elzas un Annas mātes Ievas Dzenes Vecajā Aizputes pilī. Tobrīd agrākā Livonijas ordeņa pils bija pielāgota dzīvošanai, tajā bija astoņi dzīvokļi un muzejs. Brāļi Pūķi pasauca palīgos vēl vienas Ievas Dzenes meitas – Emīlijas – vīru Gerhardu Šusteru, lai kopīgiem spēkiem bēniņos virs sievasmātes dzīvokļa izveidotu slēptuvi. Tuvojoties aukstajam laikam, ģimene izveidoja vēl vienu slēptuvi turpat kaimiņos – Gerharda Šustera tēva Jāņa mājā Pils ielā 4. Otrā slēptuve bija zem vistu kūts izrakts bunkurs. Plāns paredzēja, ka ebreji slēpsies vienā no slēptuvēm, Kārlis Pūķis vietējiem ļaudīm piedāvās skrodera pakalpojumus, bet pasūtījumus veiks paslēptie ebreji. Šādā veidā ebrejiem pašiem būtu iespēja nopelnīt sev iztikai."

"Diemžēl noslēpumu par ģimenes centieniem paglābt ebrejus, neizdevās nosargāt. Pastāv dažādas notikušā versijas, taču tajās visās minēts, ka policisti šo noslēpumu atklāj pateicoties kādai acīgai un pļāpīgai Liepājas ielas 9 iemītniecei. Pamanījusi pilī notiekam savādas lietas, iespējams bailēs no komunistu spiegiem, sieviete panākusi, ka ēkas bēniņus apskata policija. Lai gan bēgļi netika atrasti, jo tobrīd jau atradās Pils ielā 4, pati slēptuve jau kalpoja par iemeslu Ievas Dzenes, viņas meitu un znotu aizturēšanai. Saņēmuši ziņu par līdzjūtīgo slēpēju arestu, visi četri paglābtie ebreji iebēga mežā, kur tieši tobrīd daži vietējie, no kuriem divi bija ģerbušies uniformās aizputnieki devušies medībās. Izdzirdot šāvienu trokšņus un redzot vīrus uniformās, ebreji nosprieda, ka viņi ir atklāti, tūlīt tiks arestēti un iespējams spīdzināti, tāpēc visi četri izdarīja pašnāvību," stāsta Tomsone.

Pēc ilgas pratināšanas un spīdzināšanas nacisti jau iepriekš viņu redzeslokā nonākušo sociāldemokrātu Gerhardu Šusteru sodīja ar nāvi. Abus brāļus Pūķus, Gerharda tēvu Jāni Šusteru, Kārļa sievu Elzu kopā ar viņas māti Ievu Dzeni nacisti ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Žaņa Pūķa sievu Annu nacisti no apcietinājuma atbrīvoja vien īsi pirms viņas otrā dēla Oskara dzimšanas. No pieciem uz Štuthofu izsūtītajiem ģimenes locekļiem izdzīvoja un Aizputē atgriezās tikai Elza Pūķe. Savās atmiņās viņa skaidroja: "Mēs sapratām, ar ko riskējam, bet bija jāglābj cilvēki."

Ievas Dzenes aresta dokumentos atrodams Latvijai unikāls ieraksts, ka iemesls, kāpēc sieviete ieslodzīta Štuthofas nometnē ir ebreju izmitināšana un atbalsts (Judenbeherbergung und Unterstützung), kas pierāda, ka Ievas Dzenes, Pūķu un Šusteru dzimtas vienīgais noziegums pret nacismu bija viņu līdzjūtība un izpalīdzība. Šogad dzimta saņems pateicības vārdus un goda zīmi "Sudraba pagale" arī no Žaņa Lipkes memoriāla.

Pirmo Žaņa Lipkes memoriāla iedibināto balvu "Sudraba pagale" Latvijas simtgadē saņēma Lipkes memoriāla koncepcijas veidotājs režisors Viktors Jansons un vēsturnieks un muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis, nākamā tik piešķirta ebreju glābējam Kārlim Jankovičam un latgalietim Arsēnijam Korņilovam. "Sudraba pagali" veidojis mākslinieks Aigars Bikše.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form