Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) tiešsaistē rīkos diskusiju "Ekokritiskas vides perspektīvas Baltijas reģionā", kurā pievērsīsies ekokritiskām laikmetīgās mākslas, arhitektūras, ģeogrāfijas un citu nozaru perspektīvām Baltijas reģionā, lai izprastu mūsu pagātnes un šodienas attiecības ar dabisko vidi un iztēlotos iespējamās cilvēka-vides sistēmu nākotnes.
Kā informē LLMC pārstāve Gundega Turnele, diskusija noritēs angļu valodā un būs pieejama "Facebook" tiešsaistē, 19. maijā pulksten 18.
Dalībnieki: Redi Koobaka, Lukass Brašisks, Artis Svece, Anita Zariņa, Jonas Žukausks, Jurga Daubaraite, Egija Inzule, Eppa Annusa. Moderatore: Inga Lāce.
Kā Baltijas reģionā veidojusies attieksme un domāšana par dabu? Kādas ir attiecības starp dabiskajām un mākslīgajām sistēmām un kādi diskursi tās ieskauj? Kādas ir ekoloģisko jautājumu mediēšanas iespējas un robežas vizuālajā kultūrā? Kā mēs varam mainīt savu attieksmi pret dabu, iekļaujot ekokritikas un posthumānisma pozīcijas un kāda ir laikmetīgās mākslas, pētniecības, vizuālās kultūras un starpdisciplināras sadarbības loma šajos procesos? Šādus jautājumus risinās diskusijas dalībnieki.
"Vides jautājumi pārsniedz valstu un reģionālās robežas, tomēr pastāv būtiski faktori, ko ietekmē vietējie apstākļi, attieksmes un politika, dabas diskursi, enerģētikas un transporta sistēmas un citas infrastruktūras. Baltijas reģionam ir kopīga vides aktīvisma vēsture, kas spilgti iezīmējās 20. gadsimta 80. gadu beigās. Līdz ar pārbūves jeb perestroikas radītajām pārmaiņām Padomju Savienībā, Latvijā un Baltijā, arī citviet Austrumeiropā izveidojās vides aizsardzības kustības. Latvijā šo kustību veidoja Vides Aizsardzības klubs, kam bija būtiska loma Latvijas atmodas procesos, savijot ekoloģiskas, antikoloniālisma un nacionālisma idejas. Katrā no valstīm tika skarti tajās aktuāli jautājumi, taču, piemēram, regulārā "Lūgšana pie jūras", kas aizsākās šo kustību ietvaros un vērsās pret Baltijas jūras piesārņojumu, notika visās trijās valstīs. Samilzušās ekoloģiskās krīzes laikā un vērojot jaunas klimata aktīvisma paaudzes rašanos, ir būtiski pārskatīt arī pagātnes aktīvisma piemērus, to mērķus, veiksmes un neveiksmes, raksta diskusijas rīkotāji.
Diskusija norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā" ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur aktuālo vides problēmu un nacionālisma prizmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
