Foto: Margarita Ogoļceva

Aizsākot projektu "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā" Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) rīko sarunu un diskusiju ciklu, kas pievērsīsies postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā.

Diskusija notiks tiešsaistē "Facebook" 23. februārī pulksten 18, informē LLMC pārstāve Gundega Turnele.

Projekta pirmā diskusija izcels koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumu Baltijā. Kā postkoloniālisma perspektīva, kas radusies reaģējot uz Eiropas imperiālisma un koloniālisma pagātni, var tikt attiecināta uz Latvijas, Baltijas un Austrumeiropas reģionu? Kā domāt par koloniālās pagātnes mantojumu šeit caur kritisku perspektīvu? Kā ar to mūsdienās strādā tādas atmiņas institūcijas kā muzeji, arhīvi un kultūras vide kopumā?

Diskusijas dalībnieki būs Inga Lāce ("Kopīgā vēsture. Pārskatot mākslas muzeja "Rīgas Birža" kolekciju"), Bārts Pušavs ("Rases un koloniālā vizualitāte Igaunijā un Latvijā"), Kvīnsijs Gario ("Par mākslas darbu ciklu 'Kā…'"), Karolis Kaupinis ("Nova Lituania").

Diskusijā piedalīsies arī kultūras un sociālantropoloģe Dace Dzenovska. Viņas pētniecības tēmas ir saistītas ar nacionālismu, liberālismu, valstiskumu, suverenitāti, kapitālismu un migrāciju. Viņas nesenākā grāmata "School of Europeanness: Tolerance and Other Lessons in Political Liberalism" (2018) pēta centienus iemūžināt liberālas politiskās vērtības latviešu sabiedriskajā telpā un politiskajās institūcijās.

Kā raksta diskusijas rīkotāji, koloniālisma izpratne Latvijā un Baltijas valstīs spilgti uzrāda vēsturisko procesu kompleksitāti. To ietekmējusi gan padomju un postpadomju pieredze, gan vēsturiskā atmiņa arī par senāku lielvaru klātbūtni Baltijas teritorijās, un tajā neatšķetināmi savijušās arī nacionālās identitātes un pašapziņas konstrukcijas. Koloniālās pagātnes pārskatīšanai Baltijas valstīs pēdējos gados ir veltīti virkne pētniecības un mākslas projektu. Diskusijas dalībnieki analizēs ar koloniālo pagātni saistītus piemērus caur transnacionālu un kopīgas vēstures pieeju, kas sasaista lokālos, reģionālos un globālos koloniālās varas attiecību tīklojumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!