Jau pašlaik LNB krājumā ir vairāk nekā četri miljoni vienību, no kurām 50% ir grāmatas, 20% – periodika un dažādi seriālizdevumi, un 30% ir speciālās kolekcijas. Kopumā aptuveni 70% no visa krājuma ir uzskatāms par nacionālo krājumu, pastāstīja Everte.
Viņa atzina, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pēdējie gadi varbūt arī nav bijuši attīstībai labvēlīgākie – laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam LNB budžets krājumu veidošanai ir samazinājies par 49%. Tomēr skats nākotnē ir optimistisks.
LNB nākotnes mērķos ietilpst izveidot pilnīgu nacionālo krājumu, kvalitatīvu un daudzpusīgu informācijas resursu krājumu profilajās nozarēs LNB jaunajā ēkā, kā arī nodrošināt atvērtu un pieejamu krājumu. LNB vēlas kļūt par plašāko humanitāro jomu pētniecisko bibliotēku valstī ar spējīgiem sociālo zinātņu un starpnozaru akcentiem krājumā, sacīja Everte.
LNB apzinās vairākus izaicinājumus, ar ko bibliotēkai būs jāsaskaras. Elektroniskās jeb digitālās vides izaicinājums ir viens no konferencē pieminētajiem.
Pašlaik LNB ir digitalizējusi vairāk nekā trīs miljonus laikrakstu lappušu un aptuveni 6000 grāmatu, kas patlaban pieejamas digitālās bibliotēkas portālos. Everte teica, ka daudz vēl ir jāstrādā, bet tas ir tikai pats sākums ceļā uz tradīciju un kultūras mantojuma savienošanu ar mūsdienām.
"Iespiestā grāmata noteikti nepazudīs, tā ir tradīcija, kas turpina dzīvot un attīstīties arī mūsdienās. Tieši LNB būs uzskatāms piemērs tam, kā tradīcija savienosies ar mūsdienām," paskaidroja LNB pārstāve.
Latvijā Nacionālās bibliotēkas komplektēšanas budžets ir 3,3 reizes mazāks nekā Igaunijā un 4,5 reizes mazāks nekā Slovēnijā, informēja Everte un piebilda, ka ir svarīgi, ka bibliotēkai ir stabils finansējums. "Nav principiāli svarīgi, vai tas ir lielāks vai mazāks. Svarīgāk ir, lai tas ir stabils," viņa uzsvēra.