Operas finanšu vadība ziņojumā atzīmē, ka pēdējos gados ir būtiski samazinājies valsts dotācijas apjoms, bet veiksmīgi esot izdevies trīskāršot ziedojumu apjomu. Tomēr LNO esot jāuzlabo katras konkrētās izrādes ieņēmumu un izdevumu uzskaite un jāpārskata darba algu fonda izlietojums.
Ziņojumā atzīmēts, ka LNO 2009.gada ieņēmumi bija 7 010 842 lati, tajā skaitā ziedojumos opera ir saņēmusi 164 900 latus. Operas izdevumi togad bijuši 7 010 846 lati, bet zaudējumi - četri lati. Operas apgrozāmie līdzekļi togad bijuši 288 453 lati, bet īstermiņa kreditoru kopsumma - 931 206 lati.
2010.gadā operas ieņēmumi bija 5 771 648 lati, tajā skaitā ziedojumos tika saņemts par 314 874 latiem vairāk nekā 2009.gadā. Operas izdevumi togad bija 5921 288 lati un tie bija samazinājušies taupības pasākumu rezultātā. LNO zaudējumi 2010.gadā bija 149 640 lati, apgrozāmie līdzekļi bija samazinājušies par 63 266 latiem, bet īstermiņa kreditoru parādi bija pieauguši par 243 213 latiem. Kopš 2011 gada jūlija opera katru mēnesi KM sniedz informāciju par iepriekšējā mēneša finansiālo stāvokli.
Šā 2011.gada pirmajos 11 mēnešos operas ieņēmumi bijuši 5 327 628 lati, tajā skaitā ziedojumos ir saņemti 418 767 lati, izdevumi - 5 324 793 lati, bet ieņēmumu pārsniegums par izdevumiem - 2 835 lati. Īstermiņa kreditoru kopsumma par norēķiniem ar piegādātājiem 30.novembrī bijuši 213 416 lati. 2011.gada decembrī esot dzēstas kreditoru saistības 97 250 latu apmērā.
Nesamaksāto nodokļu maksājumi 2010.gada sākumā veidoja 200 657 latus, 2010.gada beigās - 309 949 lati, bet šā gada 30.novembrī - 181 270 lati, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 82 655 latu apmērā un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 98 615 latu apmērā. LNO esot panākusi vienošanos ar VID par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Nākamo periodu ieņēmumos uzskaitīta ziedoto pamatlīdzekļu neamortizētā daļa un ieejas biļešu ieņēmumi uz izrādēm, kuras notiks nākamā pārskata periodā, 285 638 latu apmērā, teikts ziņojumā.
Pārbaudes laikā, analizējot 2010.gada budžeta izpildi pēc naudas plūsmas principa, konstatēts, ka salīdzinājumā ar 2009.gadu operas kopējie ieņēmumi samazinājušies par 1 063 275 latiem, tajā skaitā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem samazinājās par 1 181 455 latiem, ieņēmumi par biļešu realizāciju samazinājušies par 75 322 latiem, saņemtie ziedojumi palielinājušies par 311 340 latiem, bet operas kopējie izdevumi samazinājušies par 1 140 237 latiem, tajā skaitā izdevumi atlīdzībām samazināti par 1 026 307 latiem.
Valsts budžeta dotācija 2011.gadā bijusi 3,7 miljoni latu, un tā ir saglabājusies 2010.gada līmenī. Papildus piešķirti 100 000 latu, lai iestudētu Riharda Vāgnera "Dievu mijkrēslis".
Pārbaudē izvērtējot 2010.gada atlīdzības izmaksas, konstatēts, ka kopējie izdevumi atalgojumam veidoja 3,4 miljonus latu, un salīdzinājumā ar 2009.gadu tā bija samazinājusies par 443 476 latiem. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecīgi bija 773 527 lati un ir samazinājušās par 113 443 latiem, līdz ar to izdevumi atalgojuma izmaksai un darba devēja nodokļa nomaksai 2010.gadā veidoja 4,2 miljonus latu.
Analizējot 2011.gada štatu sarakstu, konstatēts, ka, atsakoties no apstiprinātajām pastāvīgajām piemaksām, būtu iespējama darba algas fonda ekonomija 98 398 latu apmērā, teikts ziņojumā.
Administrācijas izdevumu īpatsvars operas 2009.gada budžetā bijuši 9.5%, bet 2010.gadā - 10,1% no operas izdevumu kopsummas.
Pārbaudes laikā analizējot noslēgtos autoratlīdzības līgumus, konstatēts, ka LNO šā gada decembrī noslēgusi septiņus autoratlīdzības līgumus ar štata darbiniekiem par kopējo summu 52 596 lati.
Tāpat konstatēts, ka 2011.gadā LNO tika iestudēti pieci jauniestudējumi. Pārbaudē konstatēts, ka LNO nenodrošina pilnu konkrētās izrādes izmaksu uzskaiti, pie izrādes pašizmaksas nepieskaitot visas ar izrādi saistītās administrēšanas un pārdošanas izmaksas, piemēram, tieši attiecināmās administrācijas izmaksas, štata mākslinieku atalgojuma izmaksas, mārketinga izmaksas, apsaimniekošanas izmaksas u.c.
Kā ziņots, decembrī noslēdzās konkurss uz LNO direktora amatu. Konkursa komisija vienbalsīgi atzina vienīgo pretendentu - Žagaru - par piemērotu kandidātu LNO vadītāja amatam, bet kultūras ministre sākotnēji atteicās, bet tad piekrita parakstīt rīkojumu par LNO direktora iecelšanu ar zināmiem nosacījumiem, jo viņas rīcībā esot ziņas par būtiskiem trūkumiem LNO finansiālajā darbībā. Žagars LNO ir vadījis kopš 1996.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
