Viņš pastāstīja, ka muzeju krātuvē glabāsies trīs nacionālas nozīmes muzeju krājumi. "Tā būtu neatgriezeniska nelaime, ja šie krājumi aizietu bojā. Piemēram, ja sadegtu "Stāmerienes villaine", mēs to nevarētu atjaunot. Mēs varētu uztaisīt repliku, bet tā vairs nebūtu šī īpašā arheoloģiskā vērtība," paskaidroja Radiņš.
"Uzskatu, ka tie datumi, kas ir valdības deklarācijā, ir pārāk optimistiski. Ja pašlaik ir izstrādāts tikai projekts, tad nedomāju, ka nākamgad krātuve varētu būt gatava," norādīja Radiņš. Viņš paskaidroja, ka šis ir jau trešais Pulka ielas krātuves projekts. "Viss ir kārtībā. Vienkārši nevajag mūs mānīt," uzsvēra muzeja direktors.
Muzeja krājums no Rīgas pils, kur tas glabājās nepiemērotos apstākļos pēc saliešanas ar ūdeni Rīgas pils ugunsgrēkā, ir pārvietots uz pagaidu krātuvi Lāčplēša ielā 106/108 un LNVM pagaidu telpām Brīvības bulvārī 32. Kā pastāstīja Radiņš, muzeja darbinieki piešķirtajās telpās pielāgojušies apstākļiem. Ar pirmdienu muzejs sākšot apkalpot pētniekus telpās Lāčplēša ielā.
Brīvības bulvārī 32 uz valsts svētkiem tiekot gatavota interesanta ekspozīcija par vēsturi Latvijas teritorijā līdz 13.gadsimtam un Latvijas valsts veidošanos 20.gadsimtā. "Tā būs izstāde par mūsu slaveno pagātni un patriotisko valsts dibināšanu. Šī izstāde būs citāda nekā Rīgas pilī, bet noteikti ļoti interesanta," pastāstīja Radiņš. Pašlaik muzeja darbiniek strādā pie izstādes iekārtošanas. Tā aizņemšot trīs vai četras zāles.
"Tā kā pārvākšanās bija tehniski sarežģītāka, nekā bijām iedomājušies, jo telpas ļoti atšķīrās to plānojuma ziņā, mazliet ilgāks laiks paies, līdz būs pieejama pamatekspozīcija," norādīja muzeja direktors. Viņš lēsa, ka to Brīvības bulvārī varētu atvērt nākamā gada vidū.
Jau ziņots, ka LNVM darbinieki, atstājot atslēgas durvīs, piektdien, 31.oktobrī, atvadījās no Rīgas pils. Tikai daļa muzeja darbinieku pēc Rīgas pils renovācijas atgriezīsies tajā, jo daļa paliks strādāt Lāčplēša ielas krātuvē vai arī jau jaunajā krātuvē Pulka ielā.
Sākotnējais Rīgas pils renovācijas plāns paredzēja, ka muzejs pārtrauks darbību pilī 2015.gada beigās, taču 2013.gada 20.jūnija ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās Rīgas pils priekšpils daļā, šie plāni tika koriģēti - muzejam nācās izvest savu krājumu, kurā ir vairāk nekā 1,5 miljoni vēsturisku priekšmetu, uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108, savukārt Brīvības bulvārī 32 tika atjaunota Latvijas vēstures ekspozīcija un kopš šā gada maija vidus atkal notiek izstādes un dažādi pasākumi. Atbilstoši laika grafikam muzejs līdz šā gada 31.oktobrim atbrīvojis telpas Rīgas pilī.
Gandrīz gadsimtu latviešu tautas materiālās kultūras vērtību lielākā krātuve - LNVM - atradās Rīgas pilī, kur 1920.gadā toreizējam Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzejam tika piešķirtas telpas. 1924.gadā tam piešķīra valsts muzeja statusu un nosaukumu Valsts vēsturiskais muzejs. Mainoties politiskajām varām un kultūrpolitikas uzstādījumiem 20.gadsimta gaitā, muzejs palika savā mājvietā, turpinot krāt, vākt, saglabāt un pētīt latviešu tautai būtiskas vēsturiskas vērtības.
Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas, un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.
Oktobrī valdība lēma par 658 283 latu (936 652 eiro) piešķiršanu, lai nodrošinātu Rīgas pils ugunsgrēkā cietušo muzeju valdījumā esošo krājumu turpmākās bojāšanās novēršanu, to nepieciešamo pārvietošanu, saglabāšanu un pieejamību. Muzeju krājumi pakāpeniski tiek pārvietoti uz pagaidu telpām līdz muzeju krātuvju kompleksa pabeigšanai Pulka ielā 8.
