LNVM par modi padomju laikā stāstīs Asnate Smeltere

Pasākums notiek LNVM izstādē "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē", kas apskatāma līdz 2023. gada 15. janvārim. Pasākuma tiešraidi varēs vērot muzeja "Facebook" lapā.

Kā vēsta LNVM pārstāve Astrīda Burbicka, laikmetīgu apģērbu masveida ražošanai Padomju Savienībā nepietika ar skaļiem lozungiem "Vairāk, ātrāk, lētāk!". Lai cik lieliskus modeļus savos skiču bloknotos modelētāji arī nesazīmēja, garajā realizācijas ceļā līdz veikalu vitrīnām tie piedzīvoja tik daudz izmaiņu, ka vairs nebija atpazīstami. Labs apģērbs kļuva par arvien lielāku deficītu. Īpaši 20. gadsimta 60. gados PSRS jaunās paaudzes pieprasījums pēc moderna apģērba pārsniedza piedāvājumu.

Kā atgādina vēstures speciālisti, par drosmīgu dzinējspēku modes jomā kļuva 1949. gadā dibinātais Rīgas Modeļu nams (RMN). Labākie Latvijas modes mākslinieki tajā izstrādāja apģērbu un apavu modeļus masveida ražošanai. RMN lielā mērā diktēja aktuālās modes tendences visā Padomju Savienībā, uz Rīgu pasūtīt tērpus brauca no malu malām. Savukārt modeļu demonstrētājas ieguva plašu atpazīstamību, pateicoties žurnālam "Rīgas Modes", kurš iznāca latviešu un krievu valodā un kuru varēja abonēt arī ārpus Latvijas robežām. Tāpat Rīgas Modeļu nama tērpu māksliniecēm un modelēm bieži tika uzticēts pārstāvēt PSRS otrpus dzelzs aizkaram, lai rietumos maldinoši radītu modernas, pārtikušas valsts tēlu.

Asnate Smeltere sāka darbu Rīgas Modeļu namā laikā, kad modes pasaule piedzīvoja straujas pārmaiņas. Vēl līdz 60. gadu sākumam modei bija viens noteikts virziens un bija stingri jāievēro vadlīnijas par apģērba stilu, krāsu piedāvājumu, tērpu piegriezumu formām, siluetiem un svārku garumu.

Taču jau desmitgades beigās modē ienāca novatoriskas vēsmas – mode kļuva par jaunības spēka, bravūrīga dzīvesprieka un ķermeņa fiziskās brīvības sajūtas izteicēju. Tas spilgti izpaudās jauno tehnoloģiju radītajās dzidrajās, gaišu enerģiju izstarojošajās krāsās, minisvārciņos, platformas kurpēs vai garos zābakos, košos, ģeometriskos laukumos krāsotās kleitās. Alkas "būt modē" iemiesoja jaunās paaudzes nepārvaramo tieksmi pēc pastāvīgām pārmaiņām.

70. gados modes spēlē vairs nepastāvēja gandrīz nekādi likumi. To veicināja gan hipiju kultūras uzplaukums, kas sev līdzi nesa brīvu māksliniecisku improvizāciju apģērbā, gan gluži pretējais futūristiskais stils, kura askētismu papildināja dekoratīvi aksesuāri. Draiskajai pusaugu meitenei paīsajā tērpā blakus nostājās domās un jūtās nobriedušas sievietes tēls. Mode kļuva daudzveidīgāka, piedāvājot dažādus stilus dažādiem cilvēkiem un dažādām dzīves situācijām.

LNVM izstādē "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē" ir eksponēti mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas apģērbi, LNVM krājumā esošie krimplēna tērpi, kā arī citu privātpersonu deponējumi.

Vienmēr izskatīgais un praktiskais krimplēna apģērbs bija 1960.-70. gadu "modes kliedziens". Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepeni pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos.

Tādējādi "krimplēnmānija" bija ne tikai "skriešana pakaļ modei", kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb blata izpausmes PSRS ikdienā. Līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos.

Ieeja pasākumā bez maksas.