Krasņikovs norādīja arī uz abu iestāžu – LZA un LNA – ciešo saistību un sadarbību. Vēsturnieku, pētnieku darba dēļ sabiedrība uzzina daudz jauna par savu novadu, ģimeni, radiniekiem un par to, kas noticis valstī. Tāpat Krasņikovs apsveica arhīva darbiniekus jubilejā un pauda cerību, ka abu iestāžu sadarbība turpināsies ilgi un auglīgi vēl daudzus gadus.
|
Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete pastāstīja, ka akts par Latvijas proklamēšanu bija tikai dokuments, kamēr nav valstī nav nodibinātas institūcijas, kas nodrošina tās funkcionēšanu, izaugsmi, sabiedrības izglītošanu un kultūru.
Tādēļ grūtos apstākļos jaunās valsts pirmsākumos dibināja gan Augstāko tiesu, gan Nacionālo operu, gan Nacionālo teātri. Dibināto institūciju vidū ir arī Nacionālais arhīvs kā zināšanu krātuve un Latvijas Universitāte kā šo zināšanu tālāknesēja, sacīja Druviete.
"Mēs zinām, ka nācijas atmiņu nodod no paaudzes paaudzē mutvārdos, tā sauktajos mutvārdu vēstures tekstos, folkloras materiālos, daiļliteratūrā, nostāstos. Arī tam ir ļoti liela vērtība. Tur mēs varam redzēt, kā konkrēts fakts var iegūt dažādus atspulgus," pastāstīja Druviete.
Tomēr, lai no visiem viedokļiem, dažādām atmiņu drumslām varētu tuvoties objektīvajai patiesībai, ir nepieciešami dokumenti, kurus glabā arhīvi. Ja savieno faktu, kas atspoguļots dokumentā, ar uztveri, kas parādās tautas mutvārdu vēsturē, "mēs spējam saprast, no kurienes nākam, uz kurieni ejam", teica Druviete.
Konferencē "Nācijas atmiņas saglabāšana: vakar, šodien un rīt" ar referātu "Latvijas Nacionālā arhīva attīstība un nākotnes izaicinājumi" uzstājās Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža, kura norādīja, ka arhīvs atkal atrodas jauna pagrieziena punkta priekšā.
"Daudzas lietas, kas mums šķita ierastās, mainās. Mainās veids, kā ar dokumentiem strādā iestādes, mainās attieksme pret dokumentiem un informāciju. Šodien informācija atkal ir viens no vissvarīgākajiem un bīstamākajiem resursiem. Šodien informācija ir arī ierocis," sacīja Sprūdža.
Tas, kā tiek interpretēti dokumenti, ar kādiem palīgmateriāliem tos izgaismo, sniedz iespēju manipulēt ar cilvēkiem, savu nostāju pauda Sprūdža.
"Mūsu uzdevums ir pierādīt, vākt un nodrošināt, ka arhīva rīcībā ir neitrālā informācija, kas var atspēkot tendenciozas interpretācijas, varbūt pat melus, un mācīt cilvēkiem saprast, palīdzēt atrast un izvērtēt saņemto informāciju," uzsvēra Sprūdža.
Runājot par nākotni, Sprūdža sacīja, ka arhīvista uzdevums būs saprast, kas tiešām ir svarīgs, kā arī atlasīt to, kas vēsturei ir mazsvarīgs. Klātesošajiem viņa novēlēja drosmi mācīties, nebaidīties, jo "pastāvēs tas, kas mainīsies".
Kā ziņots, 29. augustā LNA aprit 100 gadu. 1919. gads vēsturē palicis kā daudzu valsts institūciju dibināšanas un veidošanas laiks. Arī Latvijas Nacionālais arhīvs ir viena no Latvijas nacionālajām kultūras iestādēm, kas šogad svin simtgadi.
Kā pastāstīja kancelejā, 1919. gada 29. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts Vēsturiskā arhīva dibināšanu.
Sagaidot valsts arhīvu darbības simtgadi, ir izveidota plaša pasākumu programma: izstādes, vairāku grāmatu atvēršana, atvērto durvju dienas un kā centrālais notikums starptautiska konference "Nācijas atmiņas saglabāšana - vakar, šodien rīt", kas norisināsies līdz 30.augustam.
Latvijas Nacionālajā arhīvā glabājas 22,3 miljoni lietu, kas izvietotas 21 ēkā visā Latvijas teritorijā. Arhīvā strādā 421 darbinieks un gada laikā tas izsniedz 18 000 izziņas, bet pats vecākais dokuments, kas tiek uzglabāts arhīvā, ir datēts ar 1220.gadu un tas ir bīskapa Alberta raksts par Sv.Jura hospitāļa-patversmes dibināšanu.
