Mākslas laiks Cēsīs turpinās: svarīgākie pieturas punkti
Foto: LETA

Cēsu mākslas festivāls, kas šogad aizsācies ar apmeklētāju rekordus sasniegtiem rādītājiem, turpināsies arī šajā un vēl nākamajā nedēļas nogalē. Tā kā nekas nav nokavēts, atliek tik izvēlēties, kurš piedāvājums šķiet saistošāks.

Katru gadu festivāla programma raksturīga ar jaunām iezīmēm. Tā šogad pirmo reizi festivāla dalībnieku skaitā ir ārvalstu orķestris un par programmas neordinārāko notikumu laikam var dēvēt jau izskanējušo urbānās trokšņu mūzikas koncertu jeb interaktīvo antikeidža simfonijas "Hell Invades God's Heaven" atskaņojumu. Līdzīgi pirms gada par šādu neordināru notikumu kļuva pašmāju mūziķu lolojums – elektroakustiskā pastaiga mežā "Kurbads". Ja pērn vēl šaubījāties, kāda gan var būt māksla mežā, šogad noteikti izmantojiet iespēju doties aktiera Gundara Grasberga pavadība muzikālā pastaigā pa Cīrulīšu dabas taku (29. jūlijā pulksten 21 vai 23). Viņš ir brīnišķīgs stāstnieks un Latvijas Radio kora balsis, lai arī ierakstītas, mežā skan pasakaini. Mans ieteikums, dodieties pastaigā pulksten 23, nakts šim stāstam piešķir īpašu burvību!

Pārlūkojot vēl paredzēto koncertu programmu, ir grūti kādam atteikt, vai izcelt tikai vienu, jo katrā ir kāda "rozīnīte". Jau pats koncerta "Latviešu komponistu vasaras mūzika" nosaukums pasaka priekšā vienu nosacījumu, kāpēc vērts 29. jūlijā pulksten 20 doties uz Cēsu Sv. Jāņa baznīcu. Otrs aspekts – brīnišķīgu izpildītāju Inta Dāldera (klarnete), Kristapa Pētersona (kontrabass) un Talivalža Dekšņa (ērģeles) līdzdalība jaunākās latviešu mūzikas atskaņošanā. Varbūt kādu uzrunā fakts, ka visi programmā iekļautie autori – Romualds Jermaks, Romualds Kalsons, Anitra Tumševica un Pēteris Vasks – šogad svin apaļas un pusapaļas jubilejas.

Savukārt 30. jūlijā pulksten 20 uz Cēsu Sporta halli ir vērts doties, jo ne jau katru dienu uz Latviju, kur nu vēl kādu tās mazpilsētu, brauc muzicēt simfoniskais orķestris no Lielbritānijas. Starp citu, Īlingas orķestris ir savdabīga formācija – dalībnieki par iespēju spēlēt šajā orķestrī maksā. No maksas atbrīvoti mūzikas studenti, taču tikai līdz brīdim, kamēr neuzrodas kāds, kurš būtu ar mieru maksāt par konkrēto vietu orķestrī. Mūziķi satiekas reizi nedēļā kādā Londonas priekšpilsētas Īlingas baznīcā. Kopā ar orķestri muzicēs talantīgais latviešu pianists Reinis Zariņš, kurš arī skolojies un dzīvo Londonā, un pēdējā laikā arvien vairāk dzirdams Latvijā. Turklāt programmā iekļauts Jāņa Mediņa klavierkoncerts, ar kura interpretāciju pianists Latvijas klausītājus jau ir patīkami pārsteidzis, tomēr intriga paliek – kā šo latviešu mūziku sajūt un izprot Īlingas orķestris un diriģents Džons Gibsons.

Pēc nedēļas, 5. augustā, Cēsīs ar programmu "Josifs Brodskis un Venēcija" viesosies Inga Kalna (soprāns) un klavieru kvartets RIX. Brīnišķīgi sadarbības partneri, kuru programmas vainagojums būs Artura Maskata ilgi sapņotā jaundarba "Venēcijas rindas" soprānam un klavieru kvartetam pirmatskaņojums.

Bet noslēguma koncertā 6. augusta vakarā Pils parka estrādē mūzikā satiksies 70. gadu dumpinieki Imants Kalniņš, Deivids Bovijs un Braiena Īno un viņiem pievienosies Filips Glāss, kurš abu rokmūziķu 1977. gadā veidoto albumu "Heroes" ņēmis par pamatu savai simfonijai ar tādu pašu nosaukumu. Savukārt Imanta Kalniņa "Rīta oratorija" ir rakstīta tieši 1977. gadā. Imanta Kalniņa un Filipa Glāsa mūzikas pasauļu līdzība piesaukta ne reizi vien, tagad to varēs klausīt un vērtēt vienā vakarā.

Ar festivāla programmā iekļautām teātra izrādēm ir līdzīgi kā ar mūzikas piedāvājumu, kā pieminēsi vienu, bet otru atstāsi novārtā. Ne tikai tāpēc, ka gan Dailes teātra iestudējums "Aija pēc Jaunsudrabiņa", gan Jaunā Rīgas teātra izrāde "Melnais piens" izpelnījušies atzinīgus vērtējumus. Transformēta no tradicionālā spēles laukuma citā vidē, izrāde vienmēr iegūst jaunus vaibstus, ko ir vērts redzēt.

Kino piedāvājumu šogad veido gremdēšanās patīkamās atmiņas vai atskatu kino vēsturē ar franču kino programmu un jau savā ziņā festivāla tradīcija – iespēja noskatīties iepriekšējā gadā uzņemtās jaunās latviešu filmas. Vēl var paspēt noskatīties Gata Šmita spēlfilmu "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (29. jūlijā) un Kaspara Gobas dokumentālo darbu "Homo@lv" (7. augustā).

Cēsu mākslas festivāla vizuālās mākslas piedāvājuma priekšrocība – to var aplūkot ne tikai nedēļu nogalēs, bet arī darba dienās (izņemot pirmdienas), turklāt tie, kas dzīvo tuvāk, var paspēt arī pēc darba. Vizuālās mākslas izstāde "Starptelpa" Cēsu Vecajā alus brūzī man liek domāt nevis par kuratores Ineses Baranovskas piesaukto Nikolā Burjo "Attiecību ētiku", bet mūzikā jau labu laiku lietoto apzīmējumu – starpžanrs, tāds, kas pieļauj atšķirīgu izpausmju saplūsmi vienā veselumā. Līdz ar to ne mirkli nav pretrunu un jautājumu, kāpēc te ir gan gleznas, gan fotogrāfijas, gan instalācijas. No piedāvātā mani vairāk uzrunāja multimediju projekti: apvienības "Anna Varna" (Aigars Bikše, Liene Mackus, Māris Bērziņš) instalācija Kabulas lauva un jaunā igauņu mākslinieka Flo Kasearu video īsfilma "Best Before Is Over". Iespējams tāpēc, ka abi nedaudz ironiski un smeldzīgi lūkojas uz šodienas politiski ekonomisko realitāti.

Lai arī visos ceļvežos minēts, ka Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalācija "Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā" skatāmā Cēsu Pils klētī, realitātē tā ir atrodama nelielajā namiņā ielas malā vēl pirms pašas klēts, turklāt ieeja, ja tā var teikt, ir no sētas puses. Neapmaldieties un prasiet nokļūšanas virzienu palīgiem, jo tas ir tā vērts. Kad esat apskurbuši no abu mākslinieku radītā vasaras poētisma, kas šķiet pat smaržo, noteikti uzkāpiet arī otrajā stāvā, kur katru telpu savā stilā un toņkārtā izkrāsojuši mākslas studenti. To nevajag analizēt, vienkārši priecājaties un baudiet!

Bet īstajā klētī valda Džons Keidžs un viņa izpausmju inspirētās Krievijas mākslinieku vizualizācijas, savukārt pagrābā netradicionāla mode.

Un atkal saku – kādu izcelt grūti, tāpēc vajag iegriezties arī Izstāžu namā, kur pirmājā stāvā skatāmas Jāņa Deinata fotogrāfijas, pavisam atšķirīgas no tām, ko ikdienā varam redzēt dažādos izdevumos, bet otrā stāva zālēs savu domas lidojumu materializējuši Cēsu Mākslas skolas audzēkņi.

Kurš no piedāvājumiem sakrīt ar jūsu interesēm, tas katra paša ziņā.

Precīza informācija par pasākumu norises laikiem www.cesufestivals.lv


Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form